Benedikta XVI katehēze par Klinī klostera abatu Pēteri Godājamo

Benedikts XVI aicināja ticīgos veidot brālības un miera attiecības nemiera pārņemtajā pasaulē. Vispārējā audiencē, kas notika Sv. Pētera laukumā, piedalījās vairāk nekā 25 tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Pāvesta katehēzi noklausījās arī Jaunavas Marijas ģimenes franciskāņu māsas, kuras svētdien piedalījās savas kongregācijas dibinātāja sv. Zigmunda Ščensnija Felinska kanonizācijas svinībās. Poļu valodā pāvests teica: «Kopā ar jums priecājos par jauno svēto. Viņš aicina visus ar dziļu ticību un drosmi paļauties uz Dievu. Lai caur viņa aizbildniecību Dievs dāvā bagātīgas žēlastības jums un jūsu dzimtenei».

Katehēzes mācībā Benedikts XVI runāja par Klinī klostera abatu Pēteri Godājamo, kurš ar savu piemēru aicina mūs cieši saistīt Dieva un tuvākā mīlestību. Viņš bija stingrs pret sevi un tai pašā laikā saprotošs un pretimnākošs līdzcilvēkiem. Viņa personība pievērš mūsu uzmanību Klinī abatu svētumam – norādīja pāvests.

Pēteris Godājamais dzimis ap 1094. gadu Overņā, Francijā. Vēl nebija sasniedzis 30 gadu vecumu, kad jau tika ievēlēts par Klinī klostera abatu. Šajā amatā viņš nokalpoja līdz pat savai nāvei – 1156. gada Ziemassvētkiem. Uzticīgi sekojot sv. Benedikta ideālam, Pēteris Godājamais Klinī ieviesa Kunga Pārveidošanās svētkus un izveidoja tiem atbilstošas lūgšanas, tādējādi mudinot savus laikabiedrus uz lielāku godības pilnā Kristus kontemplāciju. Klinī klostera vadītājs izcēlās ar lielu dvēseles rāmumu, harmoniju, sevis savaldīšanas spēju, piedošanu un taisnīgumu. «Pret tiem, kuri ienīst mieru, mēs gribam vienmēr izturēties pēc iespējas mierīgāk», viņš rakstīja. Pēteris Godājamais bija draudzības kultivētājs – sevišķi savu klostera brāļu vidū, kuri steidzās viņam uzticēt savas rūpes, zinot, ka vienmēr tiks uzklausīti un saprasti. Viņa biogrāfs Rūdolfs liecina, ka abats nekad nevienu nenicināja, nevienu neatgrūda, bija labs pret visiem.

Benedikts XVI atgādināja, ka Pētera Godājamā dzīve ir paraugs arī mūsdienu mūkiem un visiem kristiešiem. Šodienas pasaulē valda liela steiga. Nereti esam šķelšanos, konfliktu un tolerances trūkuma liecinieki. Svētais abats mūs aicina izdzīvot ciešā saistībā Dieva un tuvākā mīlestību, kā arī nenogurstoši veidot brālības un miera attiecības – skaidroja pāvests. Pēteris Godājamais ļoti mīlēja Baznīcu un Euharistiju, un bija liels Dievmātes godinātājs. Viņš mudināja ticīgos ar visu sirdi dzīvot līdzi Baznīcai tās grūtībās un pārbaudījumos. Bez tam, viņš rūpējās arī par nekristiešiem, sevišķi – ebrejiem un musulmaņiem. Lai kristieši labāk iepazītu islāma reliģiju, abats panāca Korāna tulkošanu. Par Vissvētāko Sakramentu viņš ir sarakstījis lappuses, kas līdz pat šai dienai tiek uzskatītas par literatūras šedevru. Šis 12. gadsimta autors atstājis skaistas pārdomas arī par Dievmāti, kura vienmēr tiek uzlūkota ciešā saistībā ar Kristu Viņa veiktā pestīšanas darba kontekstā. Benedikts XVI norādīja, ka Pēteris Godājamais bija apveltīts ar literāro talantu un bija ievērojams Dieva noslēpuma izzinātājs. Viņa teoloģija dziļi sakņojās lūgšanā.

Šī abata atstātais piemērs joprojām atspoguļo klosterdzīves svētumu, kuras avots ir benediktiešu tradīcija – atgādināja pāvests, norādot, ka Pēteris Godājamais mūku dzīves ideālu saskatīja uzticīgā sekošanā Kristum, lūgšanā, pazemībā, strādīgumā un Dieva slavināšanā. Saskaņā ar abata mācību, klostera locekļa svarīgākā nodarbošanās ir dievišķās liturģijas svinēšana, ko pavada garīgā lasīšana, meditācija, personīgā lūgšana un gandarīšana. Tad cilvēka dzīvi iezīmē dziļa un patiesa mīlestība uz Dievu un pret tuvāko. Šī mīlestība izpaužas atvērtībā pret citiem, piedošanā un miera meklēšanā. Šāds dzīves veids, apvienots ar ikdienas darbu, patiesībā, ir ne tikai mūku, bet visu kristiešu ideāls – pasvītroja Benedikts XVI. Katrs no mums esam aicināti uzticīgi turēties pie Kristus, dzīvot pazemīgi, būt strādīgiem, kā arī spējīgiem piedot un veicināt mieru.

S. Krivteža, J. Evertovskis / VR