Turpinās Āfrikas Bīskapu Sinode. Pirmdien tās dalībniekus uzrunāja ANO Pārtikas un
Lauksaimniecības organizācijas (FAO) direktors, senegāliešu izcelsmes diplomāts Žaks
Diofs. Vispirms viņš izcēla Āfrikas kontinenta kultūrvērtības – sākot ar senās Ēģiptes
un daudzo Āfrikas impēriju civilizācijām un noslēdzot ar mūsdienu mākslas, mūzikas,
arhitektūras vērtībām. Diofs pieminēja arī traģiskos brīžus kontinenta vēsturē, to
skaitā vergu tirdzniecību. Taču viņš aicināja afrikāņus piedot un celt nākotni harmonijā
ar citām planētas tautām.
FAO direktors atzīmēja, ka nākamajos 40 gados Āfrika
pieredzēs spēcīgu demogrāfisku pieaugumu. 2050. gadā tajā varētu būt jau 2 miljardi
iedzīvotāju, tādējādi apsteidzot Indiju, kurā šodien dzīvo 1,6 miljardi iedzīvotāju
un Ķīnu ar 1,4 miljardiem iedzīvotāju. Diofs uzskaitīja dažus no Āfrikas dabas resursiem.
Salīdzinājumā ar visas pasaules resursiem, Melnajā kontinentā atrodas 80% platīna,
tikpat daudz mangāna, 57% dimantu, 34% zelta, 23% boksīta, 18% urāna, 9% naftas, 8%
gāzes. „Šis potenciāls nekļūs par īstenību, ja tas nekalpos Āfrikas tautām un ja tās
iedzīvotāji turpinās ciest badu. Tāpēc Āfrikai ir jādzīvo mierā un saskaņā, tās valstu
vadītājiem ir jātiecas pēc demokrātijas, lietu caurskatāmības, visu cilvēku tiesībām,
taisnības un likuma spēka. Ir jānodrošina labklājība, jo īpaši tiem, kas ir vājākie,”
teica relators.
Neraugoties uz vairāku valstu ekonomisko progresu, joprojām
trūkst pārtikas. Visā kontinentā šodien ir 271 miljons cilvēku, kas ikdienā dzīvo
zem pārtikas minimuma. Kopā tas sastāda 24% no visiem Āfrikas iedzīvotājiem. Salīdzinot
ar pagājušo gadu, šis rādītājs ir palielinājies par 12%. Pasaulē pavisam šodien ir
30 valstis, kurās ir pārtikas krīze. 20 no šīm valstīm atrodas Āfrikā.
Žaks
Diofs vērsa uzmanību uz nelegālo migrantu straumēm, kas bēgot no bada un nabadzības,
ierodas Dienvideiropas zemēs. „Tas ir rūgts teātris, kuros redzami daudzu vīriešu,
sieviešu un bērnu salauztie sapņi, un nereti viņu traģiskais gals tālu no sev dārgajiem
cilvēkiem pašu zemē,” teica ANO pārstāvis. Lai šādā situācijā spētu ko labot, ir nepieciešamas
investīcijas un cilvēku formācija. Ir nepieciešama vidēja un ilgtermiņa attīstība,
jo īstermiņa ieguldījumi nespēj atrisināt bada problēmu un nodrošināt ar pārtiku visus
Āfrikas iedzīvotājus.
Žaks Diofs atzīmēja, ka ANO un Katoliskās Baznīcas uzskati
ir ļoti līdzīgi. Īpaši viņš izcēla pāvesta Benedikta XVI sociālajā enciklikā Caritas
in veritate teikto, ka jebkuram ekonomiskam lēmumam ir morālas sekas un ekonomikai
ir nepieciešama ētika, lai tā spētu pareizi darboties. Tā ir ētika, kuras centrā atrodas
cilvēks. Šai sakarā Žaks Diofs citēja pirmā senegāliešu prezidenta un dzejnieka Leopolda
Sedara Sengora teikto, ka „ir jāiededz gara gaisma, lai neļautu samirkt kokam un sapelēt
miesai”. FAO direktors uzsvēra, ka cilvēka centralitātes princips ir tas, pēc kura
jāvadās katra izsalkuša bērna, katra vīrieša un sievietes priekšā.
Diofs atzinīgi
novērtēja Katoliskās Baznīcas darbu nabadzīgo labā. Viņš pieminēja tās misionārus,
reliģiskos un reliģiskās, daudzās organizācijas un kopienas, kas veic smagu, bieži
vien nepateicīgu darbu Āfrikas ļaužu labā.
Uzrunas noslēgumā Sinodes viesis
izcēla kopējo Katoliskās Baznīcas un islāma sociālajā mācībā. Viņš teica, ka galvenokārt
tā ir sabiedriskā atbildība, rūpes par visnabadzīgākajiem. Diofs atgādināja, ka vienā
no Korāna sūrām (Surat Al-Isra, 16) ir ietverta ideja par to, ka jebkuru pilsētu
var viegli sagraut, ja visu bagātību atdod tās bagātajiem. ANO Pārtikas un Lauksaimniecības
organizācijas direktors novēlēja, lai pasaulei izdotos izvairīties no šāda likteņa.