Sinode: bīskapus uzrunā FAO direktors Žaks Diofs

Turpinās Āfrikas Bīskapu Sinode. Pirmdien tās dalībniekus uzrunāja ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas (FAO) direktors, senegāliešu izcelsmes diplomāts Žaks Diofs. Vispirms viņš izcēla Āfrikas kontinenta kultūrvērtības – sākot ar senās Ēģiptes un daudzo Āfrikas impēriju civilizācijām un noslēdzot ar mūsdienu mākslas, mūzikas, arhitektūras vērtībām. Diofs pieminēja arī traģiskos brīžus kontinenta vēsturē, to skaitā vergu tirdzniecību. Taču viņš aicināja afrikāņus piedot un celt nākotni harmonijā ar citām planētas tautām.

FAO direktors atzīmēja, ka nākamajos 40 gados Āfrika pieredzēs spēcīgu demogrāfisku pieaugumu. 2050. gadā tajā varētu būt jau 2 miljardi iedzīvotāju, tādējādi apsteidzot Indiju, kurā šodien dzīvo 1,6 miljardi iedzīvotāju un Ķīnu ar 1,4 miljardiem iedzīvotāju. Diofs uzskaitīja dažus no Āfrikas dabas resursiem. Salīdzinājumā ar visas pasaules resursiem, Melnajā kontinentā atrodas 80% platīna, tikpat daudz mangāna, 57% dimantu, 34% zelta, 23% boksīta, 18% urāna, 9% naftas, 8% gāzes. „Šis potenciāls nekļūs par īstenību, ja tas nekalpos Āfrikas tautām un ja tās iedzīvotāji turpinās ciest badu. Tāpēc Āfrikai ir jādzīvo mierā un saskaņā, tās valstu vadītājiem ir jātiecas pēc demokrātijas, lietu caurskatāmības, visu cilvēku tiesībām, taisnības un likuma spēka. Ir jānodrošina labklājība, jo īpaši tiem, kas ir vājākie,” teica relators.

Neraugoties uz vairāku valstu ekonomisko progresu, joprojām trūkst pārtikas. Visā kontinentā šodien ir 271 miljons cilvēku, kas ikdienā dzīvo zem pārtikas minimuma. Kopā tas sastāda 24% no visiem Āfrikas iedzīvotājiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šis rādītājs ir palielinājies par 12%. Pasaulē pavisam šodien ir 30 valstis, kurās ir pārtikas krīze. 20 no šīm valstīm atrodas Āfrikā.

Žaks Diofs vērsa uzmanību uz nelegālo migrantu straumēm, kas bēgot no bada un nabadzības, ierodas Dienvideiropas zemēs. „Tas ir rūgts teātris, kuros redzami daudzu vīriešu, sieviešu un bērnu salauztie sapņi, un nereti viņu traģiskais gals tālu no sev dārgajiem cilvēkiem pašu zemē,” teica ANO pārstāvis. Lai šādā situācijā spētu ko labot, ir nepieciešamas investīcijas un cilvēku formācija. Ir nepieciešama vidēja un ilgtermiņa attīstība, jo īstermiņa ieguldījumi nespēj atrisināt bada problēmu un nodrošināt ar pārtiku visus Āfrikas iedzīvotājus.

Žaks Diofs atzīmēja, ka ANO un Katoliskās Baznīcas uzskati ir ļoti līdzīgi. Īpaši viņš izcēla pāvesta Benedikta XVI sociālajā enciklikā Caritas in veritate teikto, ka jebkuram ekonomiskam lēmumam ir morālas sekas un ekonomikai ir nepieciešama ētika, lai tā spētu pareizi darboties. Tā ir ētika, kuras centrā atrodas cilvēks. Šai sakarā Žaks Diofs citēja pirmā senegāliešu prezidenta un dzejnieka Leopolda Sedara Sengora teikto, ka „ir jāiededz gara gaisma, lai neļautu samirkt kokam un sapelēt miesai”. FAO direktors uzsvēra, ka cilvēka centralitātes princips ir tas, pēc kura jāvadās katra izsalkuša bērna, katra vīrieša un sievietes priekšā.

Diofs atzinīgi novērtēja Katoliskās Baznīcas darbu nabadzīgo labā. Viņš pieminēja tās misionārus, reliģiskos un reliģiskās, daudzās organizācijas un kopienas, kas veic smagu, bieži vien nepateicīgu darbu Āfrikas ļaužu labā.

Uzrunas noslēgumā Sinodes viesis izcēla kopējo Katoliskās Baznīcas un islāma sociālajā mācībā. Viņš teica, ka galvenokārt tā ir sabiedriskā atbildība, rūpes par visnabadzīgākajiem. Diofs atgādināja, ka vienā no Korāna sūrām (Surat Al-Isra, 16) ir ietverta ideja par to, ka jebkuru pilsētu var viegli sagraut, ja visu bagātību atdod tās bagātajiem. ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas direktors novēlēja, lai pasaulei izdotos izvairīties no šāda likteņa.

I. Šteinerte/Vatikāna Radio