Vatikāns: piecu svētīgo kanonizācijas svinības

«Jaunie svētie veltīja savu dzīvi Kungam. Šo piecu ticīgo svētums, varbūt cilvēciski grūti saprotams, liecina par to, ka savas dzīves centrā viņi nelika paši sevi, bet dzīvoja saskaņā ar Evaņģēliju, ejot pret straumi» – teica Benedikts XVI. Svētdien 11. oktobrī Sv. Pētera bazilikā pāvests vadīja kanonizācijas svinības, pasludinot par svētiem piecus ticīgos. Altāru godā tika paaugstināti Varšavas metropolīts, Jaunavas Marijas ģimenes franciskāņu māsu kongregācijas dibinātājs, bīskaps Zigmunds Ščensnijs Felinskis; spāņu tautības dominikāņu priesteris Francisks Kolls Gvitarts un cisterciešu ordeņa brālis Rafaels Arnaizs Barons, kā arī beļģu misionārs Jozefs Damiāns de Veusters un franču klostermāsa Marija no Krusta.

«Varšavas metropolīts Zigmunds Ščensnijs Felinskis bija dziļas ticības un dedzīgas mīlestības liecinieks Polijas Baznīcai un tautai grūtā laikā – teica pāvests. – Viņš rūpējās par ticīgo garīgo izaugsmi, palīdzēja nabagiem un bāreņiem. Bīskaps Felinskis īpaši rūpējās par Pēterburgas Garīgās Akadēmijas audzēkņu – nākamo priesteru – garīgo formāciju. Viņš aicināja savas diecēzes ticīgos atgriezties un iekšēji atjaunoties. Janvāra sacelšanās priekšvakarā mudināja visus atturēties no bezjēdzīgās asins izliešanas. Taču, kad tā uzliesmoja, drosmīgi aizstāvēja vajātos un represētos tautiešus. Pēc Krievijas cara pavēles bīskaps devās trimdā. Jaroslavā pie Volgas viņš pavadīja divdesmit gadus. Tā arī vairs nekad neatgriezās savā diecēzē. Katrā dzīves situācijā viņš pilnībā paļāvās uz Dievu».

Pārējie svētie prezentē dažādus konsekrētās dzīves veidus. Viņu vidū ir 19. gadsimta sprediķotājs un rekolekciju vadītājs, Jaunavas Marijas Pasludināšanas dominikāņu māsu kongregācijas dibinātājs, dominikāņu tēvs Francisks Kolls Gvitarts.

«Viņa pasija bija sprediķošana – turpināja pāvests. – To viņš īstenoja, ceļojot un vadot tautas misijas, kuru laikā sēja Dieva Vārda sēklu Katalonijas pilsētu un ciematu iedzīvotāju sirdīs, palīdzot tiem iepazīt un tikties ar Kungu. Šāda tikšanās ved uz sirds atgriešanos, palīdz ar prieku pieņemt Dieva žēlastību un caur lūgšanu uzsākt dialogu ar Viņu. Svētā Franciska Kolla Gvitarta evaņģelizācijas darba akcenti bija Izlīgšanas sakraments, Euharistijas mīlestība un intensīva lūgšana. Viņš spēja atvērt cilvēku sirdis, jo sludināja to, ko pats savā sirdī piedzīvoja: mīlestību pret Kristu».

Svēto sarakstā pāvests svētdien iekļāva arī spāņu cisterciešu ordeņa brāli Rafaelu Arnaizu Baronu. Viņš nomira 27 gadu vecumā. Jaunais svētais tiek uzskatīts par vienu no pagājušā gadsimta lielākajiem mistiķiem.

«Brālis Rafaels ar savas dzīves piemēru un darbiem norāda ceļu, kas aizrauj visus, īpaši tos jauniešus, kuri negrib pieņemt to, kas ir mazs, bet cenšas atklāt patiesību, prieku un mīlestību pret Dievu. Mīlestības dzīve... Tas ir vienīgais mūsu dzīves iemesls – raksta jaunais svētais. – Viss iziet no Dieva mīlestības».

Franču klostermāsa Marija no Krusta, laicīgajā vārdā Žanna Jugana, dzīvoja reliģiskās atmodas laikā. Revolūcijas izpostītajā zemē viņa nodibināja neskaitāmas nabagu un veco ļaužu patversmes. Viņa tiek dēvēta par nabagu māti.

«Skatieties ar līdzjūtību uz katru nabagu – aicina svētā, – tad arī Jēzus skatīsies uz jums ar mīlestību jūsu dzīves pēdējā dienā. Šo līdzjūtības pilno skatienu uz gados veciem cilvēkiem viņa iemācījās Kristus skolā – skaidroja pāvests. – Cieši vienota ar Dievu, Žanna Jugana priecīgi un pašaizliedzīgi kalpoja tuvākajam. Gribēja pati būt nabags nabagu vidū. Žanna pacietīgi pieņema visas grūtības un ciešanas. Viņas vēstījums ir aktuāls arī šodien, jo mūsdienu modernajā laikmetā ir daudz vecu cilvēku, kas cieš nabadzību un vientulību».

Starp pieciem jaunajiem svētajiem ir arī lepras slimnieku apustulis, misionārs Havaju salās, tēvs Jozefs Damiāns de Veusters no Beļģijas.

«Ne jau bez bailēm un riebuma viņš devās uz Molokai salu, lai tur aprūpētu sabiedrības izolētos lepras slimniekus – skaidroja Benedikts XVI. – Riskēja pats inficēties ar briesmīgo slimību, kādu cieta šie nelaimīgie. Taču kopā ar tiem viņš jutās kā mājās. Dieva Vārda kalpojumu tēvs Damiāns vienoja ar pašaizliedzīgu kalpojumu slimniekiem. Dzīves pēdējos četrus gadus bija spitalīgais spitalīgo vidū. Lai sekotu Kristum, tēvs Damiāns ne tikai atstāja savu dzimteni, bet arī atdeva savu dzīvību par citiem. Tāpēc, saskaņā ar Jēzus vārdiem no svētdienai paredzētā Evaņģēlija, viņš saņēma mūžīgo dzīvi».

Uzrunājot svētā Jozefa Damiāna De Veustera tautiešus flāmu un franču valodās, pāvests pieskārās vienotības tematam, kas ir īpaši aktuāls Beļģijā, kurā vērojams šķelšanās process. «Stāvot šī izcilā cilvēka priekšā – teica Benedikts XVI – neaizmirsīsim, ka tikai mīlestība veido un stiprina vienotību. Sekojot svētā Pāvila piemēram, svētais Damiāns aicina arī mūs pieņemt un uzsākt «labo cīņu» (sal.1 Tm 1,18); tādu cīņu, kas vieno nevis šķeļ».

Kanonizācijas svinībās piedalījās arī ticīgo grupa no Havaju salām. Viņi pāvestam uzdāvināja jaunā svētā Damiāna portretu, ko veidojusi kāda paralizēta māksliniece. Sv. Pētera bazilikā klātesoši bija arī Polijas Republikas prezidents Lehs Kačinskis, viņa dzīvesbiedre Marija Kačinska, daudzi Baznīcas pārstāvji un vairāki tūkstoši ticīgo no daudzām valstīm.

Euharistijas noslēgumā Benedikts XVI skaitīja lūgšanu «Kunga eņģelis». Romā ieradušos svētceļniekus pāvests apsveica septiņās valodās. Uzrunājot japāņu grupu no Hirošimas un Nagasaki, Svētais tēvs uzsvēra, ka viņš nepārtraukti lūdzas, lai «pasaule vairs nekad nekļūtu par nevainīgu cilvēku iznīcināšanas liecinieci».

Vēršoties pie poļu svētceļniekiem, Benedikts XVI pauda atzinību par bagāto pasākumu klāstu, kādi veltīti viņa priekšgājēja Jāņa Pāvila II personībai un darbībai. «Sirsnīgi sveicu klātesošos ticīgos no Polijas, kuri Vatikānā ieradās savu kardinālu, arhibīskapu un bīskapu vadībā. Sveicu visus Polijas iedzīvotājus, kuri, atzīmējot tradicionālo Pāvesta dienu, var priecāties arī par jauno svēto – bīskapu Zigmundu Ščensniju Felinski. Viņa aizbildniecībai novēlu Polijas Baznīcu un visu tautu. Lai Dievs jūs svētī!».

S. Krivteža / VR