Svētā Mise Brno: Kristus ir vienīgā drošā cerība

Benedikta XVI pastorālās vizītes Čehijā otrās dienas galvenie pasākumi bija Euharistijas svinības Brno pilsētā, kā arī tikšanās ar Ekumeniskās padomes locekļiem un kultūras pasaules pārstāvjiem Prāgas pilī. 27. septembra rītā Benedikts XVI ar Čehijas valdības lidmašīnu devās uz Brno, Morāvijas apgabala centru. 1243. gadā Bohēmijas karalis Vaclavs I piešķīra Brno pilsētas tiesības. Tā ir pieredzējusi gan zviedru, gan prūšu uzbrukumus. 18. gs. Brno sākās ekonomiskais uzplaukums.

Pāvestu sagaidīja Brno diecēzes bīsk. Vojteks Cikrle. 1777. gadā dibinātajā diecēzē dzīvo vairāk nekā miljons 300 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem 533 tūkstoši ir katoļi. Pastorālo darbu veic 284 priesteri un 31 pastāvīgais diakons. Brno diecēzes vadītājs uzsvēra, ka «Benedikts XVI nāk, lai mūsos atjaunotu apziņu par Kristus mīlestību un piedāvātu Viņa valstības vērtības. Garīgā dzīve nenozīmē tikai piedalīšanos liturģijā, bet dialogu ar Dievu». Bīsk. Cikrle pauda cerību, ka tikšanās ar pāvestu daudziem cilvēkiem, arī tiem, kas sevi sauc par neticīgiem, liks uzdot jautājumus par dzīves jēgu un meklēt atbildes.

Euharistijas svinības notika Brno lidostas laukumā. Tajās piedalījās aptuveni 150 tūkstoši svētceļnieku no Čehijas, Slovākijas, Polijas, Austrijas un Vācijas. Kopā ar pāvestu dievkalpojumu vadīja 20 čehu bīskapi, kā arī Vatikāna valsts sekretārs kard. Tarčisio Bertone, Prāgas arhibīskaps kard. Miloslavs Vlks, Krakovas arhīskaps kard, Staņislavs Dzivišs, bijušais Ratcingera students, Vīnes arhibīskaps kard. Kristofs Šonborns un Brno dzimušais jezuītu teologs, kard. Tomass Špidliks.

Homīliju pāvests iesāka ar vārdiem, kas ierakstīti uz Brno katedrāles durvīm: «Nāciet pie Manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti, Es jūs atspirdzināšu.» Uzrunas galvenā tēma bija cerība. Līdzīgi kā Eiropa, arī čehu tauta meklē stipru pamatu, uz kura balstīt savu nākotni. Vēsturiskā pieredze liecina līdz kādam absurdam var nonākt cilvēks, ja tas no savas dzīves izmet Dievu. Cilvēks ir brīvs. Taču viņa brīvība ir ļoti trausla. Kristieši ir aicināti apzināties brīvības patieso vērtību.

«Jūsu zeme, tāpat kā citas valstis, dzīvo noteiktos kultūras apstākļos, kas nereti kļūst par lieliem ticības un cerības izaicinājumiem - teica pāvests. - Mūsdienās uz ticību un cerību skatāmies kā uz privātu lietu, publiskajā dzīvē paužot uzticību zinātniskajam un ekonomiskajam progresam. Mēs labi zinām, ka šādam progresam ir divas sejas. Tehniskā attīstība un sociālo struktūru uzlabojums ir svarīgs un, bez šaubām, ļoti nepieciešams. Taču ar to vien nepietiek, lai sabiedrībā ieviestu morālo labklājību. Mūsdienu pasaulē jaunie nabadzības veidi rodas no iekšējās izolācijas, no apziņas, ka netiekam mīlēti, no Dieva atmešanas privātajā un publiskajā dzīvē. Mums no jauna jāapzinās, ka tikai Kristus ir mūsu drošā cerība.»

Pāvests aicināja priesterus ar prieku un entuziasmu veikt savu kalpojumu, reliģiozo ordeņu un kongregāciju locekļus īstenot dzīvē evaņģēliskos padomus, ticīgos lajus balstīt savus ģimenes, darba un skolas projektus uz ticības pamatiem. Benedikts XVI norādīja uz svēto Kirila un Metodija piemēru, kuri evaņģelizēja slāvu tautas. Pāvests pieminēja arī sv. Zdislavu, ģimenes māti un žēlsirdības apustuli; sv. Jāni Sarkanderu, priesteri un mocekli; sv. Klementu Marija Hofbaueru, priesteri, kurš dzimis Brno diecēzē, un svētīgo Restitutu Kafkovu, klostemāsu, kuru nogalināja nacisti.

S. Krivteža / VR