Pāvests tikās ar Čehijas valstsvīriem, akadēmiskās un kultūras pasaules pārstāvjiem

26. septembra pēcpusdienā pāvests ieradās pieklājības vizītē pie Čehijas Republikas prezidenta Vaclava Klausa, kur augsto viesi sagaidīja arī citas civilās autoritātes, diplomātiskā korpusa locekļi, akadēmiskās un kultūras vides pārstāvji. Tikšanās notika prezidenta pilī, kas atrodas vēsturiskā Hradčanī cietokšņa kompleksā. Prezidents Klauss savulaik ir bijis viesis arī Vatikānā un ticies gan ar pāvestu Benediktu XVI, gan ar viņa priekšgājēju Jāni Pāvilu II. Viņš ir dzimis 1941. gadā, studējis ekonomikas zinātnes savā dzimtajā Prāgā, vēlāk padziļinājis zināšanas Itālijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Politisku motīvu dēļ komunisma laikā viņam bija liegts strādāt universitātē. Pēc 1989. gada, Klauss atsāka akadēmisko karjeru un līdztekus sāka darboties politikā, nodibinot Demokrātisko pilsoņu partiju. Sekoja kalpošana valsts premjerministra un prezidenta amatos. Prezidents Vaclavs Klauss ir precējies, ģimenē ir divi dēli.

Tikšanās ar pāvestu prezidenta pilī iesākās ar Čehijas Filharmonijas orķestra sniegumu. Pāvesta vārdiem runājot, tā bija daiļrunīga liecība par čehu kultūras saknēm un šīs nācijas nozīmīgo devumu Eiropas kultūrā. Uzrunājot klātesošos, Svētais tēvs pavēstīja, ka viņa vizīte iekrīt 20. gadskārtā kopš totalitāro režīmu sabrukuma Eiropas Centrālajā un Austrumu daļā. Pēc šiem diviem gadu desmitiem joprojām turpinās atveseļošanās un atjaunotnes process, kas notiek plašākā Eiropas apvienošanās kontekstā un pasaulē, kas aizvien vairāk globalizējas. Šodien, jo īpaši starp jauniešiem, no jauna raisās jautājums par iegūtās brīvības jēgu. Pāvests sacīja:

„Patiesā brīvība prasa meklēt patiesību, īsto labumu. Tāpēc tā savu piepildījumu rod, ja cilvēks iepazīst un dara to, kas ir taisnīgs. Citiem vārdiem runājot, patiesība ir brīvības vadošā norma, bet labestība ir tās perfekcija.”

Pāvests aicināja kopā cīnīties par brīvību un kopā meklēt patiesību, jo tās abas iet roku rokā, vai arī abas nožēlojami iznīkst. Svētais tēvs turpināja: „Kristiešiem patiesībai ir vārds: Dievs. Bet labumam ir seja: Jēzus Kristus. Kristīgajai ticībai kopš svēto Krila un Metodija, un kopš pirmo misionāru laikiem, ir bijusi izšķiroša loma šīs zemes garīgā un kultūras mantojuma veidošanā. Šis bagātīgais mantojums čehu nācijai ir piešķīris ne tikai formu un identitāti, bet arī vienotības kaldinātājas perspektīvu Eiropas sirdī. Gadsimtiem ilgi šī zeme ir bijusi tikšanās vieta starp tautām, tradīcijām un kultūrām. Kā zinām, tā ir iepazinusi sāpīgas vēstures nodaļas un joprojām nes nesapratnes, kara un vajāšanu brūces. Tomēr ir tiesa arī, ka tās kristīgās saknes ir veicinājušas piedošanas, izlīgšanas un sadarbības gara izaugsmi. Tāpēc šo zemju ļaudis ir spējuši atgūt brīvību un uzsākt jaunu ēru, jaunu sintēzi un atjaunotu cerību. Vai tieši šis nav tas gars, kurš ir vajadzīgs mūsdienu Eiropai?”

Pāvests piebilda, ka Eiropa ir kas vairāk kā kontinents vien. Tās ir mājas! Arī brīvība savā dziļākajā nozīmē ir garīgā dzimtene. Šai garā Benedikts XVI vēlējās runāt to cilvēku vārdā, kas Čehijā un visā Eiropā cenšas piemērot savu ticību sabiedriskajā arēnā, gaidot, ka sociālās normas un politiskā nostāja gūs iedvesmu no centieniem dzīvot saskaņā ar patiesību, kas dara brīvu katru cilvēku. Turpinot uzrunu Prāgas Hradčanī pilī, Čehijas zemes viesis sacīja:

„Dārgie draugi, mūsu klātbūtne šai brīnišķīgajā galvaspilsētā, ko bieži sauc par „Eiropas sirdi”, liek pajautāt, kas īsti slēpjas vārdā „sirds”. Atbilde uz šo jautājumu nav viegla, tomēr tajā noteikti ir ietverti arhitektoniskie dārgumi, kas rotā šo pilsētu. Apbrīnojamais dievnamu, cietokšņa, laukumu un tiltu skaistums, mūsu prātus neviļus piesaista Dievam. Šajā skaistumā izpaužas ticība. Tās ir Dieva epifānijas, kas ļauj domāt par cēlajiem brīnumiem, pēc kuriem, mēs, radības, varam ilgoties, piešķirot izpausmi mūsu dziļākās būtības estētiskajai un prāta dimensijai. Cik traģiski būtu, ja cilvēks šos skaistuma piemērus apbrīnotu, ignorējot transcendento noslēpumu, uz kuru tie norāda.”

Benedikts XVI teica, ka Eiropai, kas ir uzticīga savām kristīgajām saknēm, ir īpašs aicinājums atbalstīt šo transcendento vīziju, kalpojot indivīdu, kopienu un nāciju kopējam labumam. Īpašs uzdevums ir iedrošināt Eiropas jauniešus, mācot tos respektēt ierobežojumus, kurus nereti tiek mudināts pārkāpt. Pāvests rosināja veicināt tās vērtības, kurās apvienojas intelektuālā, cilvēciskā un garīgā dimensija.

Veritas vincit! Patiesība uzvar! Tāds ir Čehijas Republikas prezidenta moto. Pāvests teica, ka patiesība uzvar nevis ar spēku, bet ar varonīgu liecību par stipriem principiem, ar atklātu dialogu, kas sniedzas pāri personīgajām interesēm, ar kopēju labumu.

I. Šteinerte / Vatikāna Radio