Stara Boleslava – vieta, kur laistas Čehijas kristīgās un nacionālās saknes

Jau ziņots, ka pāvests Benedikts XVI, apmeklējot Čehiju, iegriezīsies arī Stara Boleslavas pilsētā. Stara Boleslava atrodas dažu kilometru attālumā no Prāgas. Jau daudzus gadsimtus pilsēta ir bijusi svarīgs svētceļojumu mērķis. Ik gadus tajā ierodas tūkstošiem cilvēku lielas procesijas, lai sasniegtu vietu, kur nomira svētais Venceslavs. Virs tās šodien paceļas svētā Venceslava bazilika. Tā ir vienreizēja vieta, kas ir cieši saistīta ar Čehijas kristīgajām un nacionālajām saknēm.

Otra nozīmīga svētvieta, ko Stara Boleslavā apmeklē ticīgie, ir svētā Klementa baznīca. Tā ir celta X gadsimtā un ir vissenākais dievnams pilsētā. Tas paceļas vietā, kur atradās pirmā koka baznīciņa, kuru, iespējams, uzcēla svētais Metodijs. Pagātnē šeit bija arī svēto Damiana un Kosmas baznīca, kuras priekšā tika nogalināts svētais Venceslavs. Šeit atradās arī viņa pirmā kapavieta. Vēlāk baznīciņa tika iekļauta svētā Venčeslava svētnīcā. Pašreizējā bazilika ir celta XI gadsimta pirmajā pusē kā Betislavas koleģiālā kapitula sēdeklis. Dievnams ir uzcelts pēc pāvesta lūguma kā gandares pienākums par to, ka no Gņeznas tikka izzagtas un uz Prāgu pārnestas svētā Adalberta mirstīgās miesas.

Pilsētas lielākā baznīca ir veltīta Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas godam. Tā atrodas vietā, kur trīsdesmit gadu kara laikā pacēlās Dievmātei un svētajam Jurim veltīta svētnīca. 1617. gadā, ar karaļa Matiasa sievas Annas atbalstu, itāliešu arhitekts Jakopo de Vakkani sāka baznīcas celtniecību. XVIII gadsimtā to paplašināja arhitekts Dītzenhofers. Šodien šeit glabājas Marijas un Bērna Jēzus attēls. Tas ir veidots bronzā, gotiskā stilā un ir pazīstams kā Bohēmiešu zemes sargātājs. Saskaņā ar tradīciju, svētais Metodijs Dievmātes ikonu ar Bērnu Jēzu uzdāvināja princesei Ludmilai viņas kristību dienā, bet vēlāk viņa to uzdāvināja savam mazdēlam Venceslavam. Dramatiskajos notikumos, kas sekoja pēc viņa nonāvēšanas, Venceslava kalpotājs Podivens ieraka ikonu zemē mežmalā, lai tā netiktu iznīcināta. XII gadsimta vidū svēto attēlu nejauši atraka kāds zemnieks, kurš ara tīrumu. Stara Boleslavas kanoniķi atraduma vietā uzcēla kapelu, kurā novietoja ikonu.

Husītu kara laikā Stara Boleslavas pilsēta tika aizdedzināta, arī Dievmātes attēls ar Bērnu Jēzu cieta ievērojamus zaudējumus. Pēc restaurācijas, tas pieņēma pašreizējo izskatu. 1609. gadā, līdz ar jezuītu ierašanos Stara Boleslavā, ikona tika nosaukta par „Čehu zemju sargātāju”. Kopš 1613. gada, pateicoties kanoniķa Kaspara Arsenio ieguldījumam, ir aprakstītas liecības par brīnumiem, kas saistās ar šo ikonu. Trīsdesmit gadu kara laikā svētglezna nonāca sakšu laupītāju rokās, taču to izpirka karalis Ferdinands III un princese Katrīna Lobkoviča. Dažādu karu un konfliktu dēļ, „Čehu zemju sargātāja” Stara Boleslavā nonāca tikai 1650. gadā.

Jūlijā un augustā šeit tiek atzīmēti nozīmīgi svētki. Pirms četriem gadsimtiem, 1609. gada 9. jūlijā, karalis Rūdolfs II izdeva vēstuli, līdz ar kuru piešķīra kulta brīvību tā dēvētajai „Bohēmiešu grēksūdzei”, kas radās 1575. gadā līdz ar vienošanos, ko parakstīja luterāņi, Bohēmiešu brāļu ūnija un utrakvisti. Katoļticīgie, redzot protestantu kopienas pieaugumu, sāka raizēties par savu kulta brīvību. 1609. gada 18. augustā, pēc Stara Boleslavas jezuītu ierosmes, Prāgā notika liela procesija un šī reliģiskā rituāla laikā klāt bija Bohēmiešu zemes sargātājas svētglezna.

I. Šteinerte / Vatikāna Radio