Prāga – arhitektūras un kultūras pērle Eiropas sirdī

26. septembrī pāvests Benedikts XVI ieradīsies Prāgā, vienā no skaistākajām Eiropas un visas pasaules pilsētām. Čehijas Republikas galvaspilsētā šodien dzīvo ap 1 200 000 iedzīvotāju. Tā atrodas uz abiem Moldavas upes krastiem. Pilsēta paceļas uz septiņiem pakalniem, kas to aizsargā pret ziemeļu vējiem. Ir izpētīts, ka vietā, kur šodien atrodas Prāga, cilvēki bija apmetušies jau neolīta laikmetā. 880. gadā šeit, pēc Pšemišlas dinastijas ierosmes, uz Hradčanī pakalna tika uzbūvēts nozīmīgākais Bohēmijas cietoksnis. Laika gaitā tas kļuva par svētās Romas impērijas imperatoru, karaļu un valdnieku sēdekli.

Pamazām ap cietoksni sāka attīstīties pilsēta, kuras iedzīvotāji nodarbojās ar amatniecību un tirdzniecību. 1257. gadā, karalis Pšemisls Ottokars II nodibināja tā dēvēto Mazo pilsētu, kas bija atvēlēta vācu ieceļotājiem. Imperators Kārlis no Luksemburgas šeit izveidoja savu galvaspilsētu un 1347. gadā nodibināja tajā „Carolinum” universitāti.

Hradčanī cietoksnis ir lielākais senais cietoksnis pasaulē. Tas aizņem 6 hektārus lielu teritoriju un ietver sevī pilis, pagalmus un baznīcas, kuru vidū īpaši izceļas svētā Vita gotiskā katedrāle – visievērojamākā Čehijas galvaspilsētas panorāmā. Blakus cietoksnim atrodas 15 hektārus liels zemesgabals ar dārziem, pļavām un dīķiem. Sākotnēji Hradčanī cietoksnis bija veidots no koka un māla, bet gadsimtu gaitā tas tika pārbūvēts un šobrīd ir skatāms XVIII gadsimta klasicisma izskatā.

Kopš Čehijas neatkarības pasludināšanas 1918. gadā, Hradčanī atrodas valsts prezidenta sēdeklis. Cietokšņa komplekss ir nozīmīgākais Čehijas kultūras un vēstures piemineklis. Šeit atrodas arī Čehijas kroņa dārgmantas, bohēmiešu karaļu kapi, dažu svēto relikvijas, muzeji un vēstures arhīvi, observatorijas torņi, svētā Jura bazilika un gleznainā Zelta ieliņa, kuras malās slejas krāsaini koka nami.

XIV gadsimtā apustuliskais nuncijs Rūdolfs par Prāgu rakstīja šādas, gandrīz poētiskas piezīmes: „Tikai nedaudzām pasaules zemēm ir pilsētas, kuru skaistums kaut nedaudz pietuvinātos Prāgai. Nezinu, vai pat tādas pilsētas kā Roma, Venēcija un Florence var līdzināties šīs pērles skaistumam, kas atrodas Eiropas sirdī.”

Pēc XVI gadsimta beigās vērojamā dekadences perioda, Prāga varēja atplaukt, pateicoties augstmaņu un Baznīcas celtniecības aktivitātēm. Pilsētas paplašināšanai sekoja industrializācijas pieaugums, kurā ievērojama loma bija akmeņogļu ieguvei. Prāgā strauji veidojās jauni rajoni.

Čehijas galvaspilsētā atrodas daudzi romānikas, gotikas, renesanses un baroka stila arhitektūras pieminekļi. Šeit ir daudz augstāko mācību iestāžu, bagātīgi muzeji, bibliotēkas, teātri. Prāgā ir dzimuši rakstnieks Francis Kafka un dzejnieks Rainers Marija Rilke. Šeit par fizikas pasniedzēju strādāja Alberts Einsteins.

1992. gadā Prāga ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Kopš 1848. gada revolūcijas, pilsēta vienmēr ir bijusi čehu nacionālās kustības centrs.

Ar Prāgu ir saistīta daudzu svēto un mocekļu dzīve. To skaitā ir svētā mocekle Ludmila, kas dzīvoja laikā no 859. līdz 920. gadam, viņas mazdēls, moceklis Venčeslavs, pirmais bohēmiešu bīskaps Adalberts, kas tika nomocīts Prūsijā, Prokopijs, Jānis Nepomuks, redemptoristu misionārs Amerikas Savienotajās Valstīs, Filadelfijas bīskaps Jānis Nepomuks Neumans un citi.

I. Šteinerte / Vatikāna Radio