Jau pēc dažām dienām pāvests Benedikts XVI ieradīsies vizītē Čehijā. Tās skaistajā
galvaspilsētā Prāgā, svētās Marijas Uzvaras Dievmātes baznīcā, glabājas 47 centimetrus
augsta Jēzus Bērniņa statuja. Tas ir pazīstamais „Prāgas Bērniņš”, kuru fotogrāfijās
un atveidojumos būs redzējis vai ikviens katoļticīgais. Statuja ir ļoti trausla. Arī
tad, ja ārpusē tā ir veidota no vaska, ļoti iespējams, ka iekšējā struktūra tai ir
no koka. Par šo nelielo statueti vienmēr rūpējas gādīgas sirdis un rokas. Kā jau būs
ievērots, Bērniņš ikreiz tiek ietērps atbilstošas krāsas liturģiskajās drēbēs. To
dara speciāli sagatavotas reliģiskās māsas. Kopš XVIII gadsimta otrās puses, kad Bērniņu
ietērpa Anna Lorga un Sibilla Šaimaijere, statujai ir pagatavoti ar roku darināti
tērpi. Šobrīd tērpu Bērniņa kolekcijā ir vairāk nekā 100, starp tiem arī Austrijas
imperatrises Marijas Terēzes personīgi austais un dāvinātais. Citi, jaunāki, nāk no
tuvām un tālām zemēm un vienmēr liecina par visā pasaulē izplatīto dievbijību pret
jaundzimušā Jēzus attēlu Prāgas statuetē. Par tradīciju ir kļuvis likt statuetei apkaklītes,
kā to savulaik lika maziem bērniem. Skulptūrai ir arī divi kroņi: viens oriģinālais
kopš 1767. gada un otrs, kurš izgatavots laikā no 1810. līdz 1820. gadam.
Prāgas
Bērniņa statujas vēsture sākas Spānijas dienvidos. Tas ir nezināma tēlnieka darbs.
Tiek uzskatīts, ka tā nāk no klostera, kas atrodas ceļā starp Kordobu un Seviļu, kurā
glabājas kokā darināta statujas kopija. No šejienes to atpirka donna Izabella Manrike
de Lara Mendoza. Viņa to uzdāvināja meitai Marijai Manrikei de Larai, kas apprecējās
ar dižciltīgu čehu Vratislavu de Pernsteinu. Tā, statuja no Spānijas nokļuva Bohēmijā.
Pēc vairākiem gadiem, kā dāvanu kāzās to saņēma arī Marijas meita Polisenna, kas apprecējās
ar Vilemu di Rozumberku. Pēc pirmā vīra nāves, viņa izgāja par sievu pie Zdeneka Vojteha
di Lobkoviča. Tā kā Polisennai nebija meitu un vairs nevarēja turpināties vecmāmiņas
iesāktā tradīcija, viņa dārgo statuju uzdāvināja Baskāju karmelītu prioram, kura vadītais
klosteris atradās pie svētās Marijas Uzvaras Dievmātes baznīcas Prāgas Mala Strana
rajonā. Kopš tā laika Prāgas Bērniņu sāka iepazīt aizvien vairāk ticīgo un tas sāka
gūt plašu popularitāti ne vien Čehijā, bet arī tālu aiz tās robežām.