Apritot 20 gadiem pēc komunisma krišanas, pāvests svētceļos uz Čehiju
26. septembrī pāvests Benedikts XVI ieradīsies Prāgā. Savas vizītes laikā, kas ilgs
līdz 28. septembrim, viņš apmeklēs arī Brno pilsētu, kas ir bagāta ar katolisko mantojumu.
Pasaules ziņu portāli jau izsaka prognozes par gaidāmās vizītes norisi un saturu.
„Pāvesta vizīte Čehijā būs sava veida komunisma beigu svinības,” raksta amerikāņu
žurnālists Edvards Pentins ziņu portālā Newsmax. Viņš atzīmē, ka totalitārisma
sagrāvē Austrumu un Centrālajā Eiropā lielu ieguldījumu ir devis pašreizējā pāvesta
priekštecis Jānis Pāvils II. Tomēr visa Eiropa, ieskaitot bijušās komunisma zemes,
saskaras ar jaunu izaicinājumu – ar sekularizāciju. Čehija šai ziņā ir sava veida
flagmanis. Tikai ceturtā daļa iedzīvotāju tajā ir kristieši.
Vatikāna preses
dienesta vadītājs, tēvs Federiko Lombardi šonedēļ pavēstīja, ka pāvests gatavojas
iedrošināt čehu katoļticīgos un atgādināt tiem, ka ticīgajiem pašiem ir jābūt par
ticamiem lieciniekiem un jāsniedz savs ieguldījums taisnīgākas nākotnes celtniecībā
sekularizētajā sabiedrībā. Tēvs Lombardi paziņoja arī, ka pāvests Čehijā gatavojas
vērsties pie visas Eiropas kopienas, lai tā neparobežojas vienīgi ar materiālajiem
un ekonomiskajiem dzīves aspektiem, bet nes sevī bagātības, ko var dot visu cilvēku
dalīšanās garīgajās vērtībās. Tās, pirmkārt, ir nepieciešamas, lai garantētu cilvēka
personas cieņu. Prāgas arhibīskaps, kardināls Miloslavs Vlks cer, ka pāvests savas
vizītes laikā akcentēs savā jaunajā sociālajā enciklikā Caritas in Veritate
paustās vērtības. Tas ir dokuments, kurā uzsvērta ētikas nepieciešamība ekonomikā,
tā, lai biznesa pasaule nevadītos vienīgi no peļņas apsvērumiem.
„Revolūcija
Čehijā, kas sākās 1989. gadā ar vairāku sacelšanos virkni, palīdzēja pielikt punktu
aukstajam karam visā pasaulē,” atzīmē amerikāņu žurnālists Pentins. Šī bija arī viena
no ātrākajām revolūcijām pasaules vēsturē, jo turpinājās tikai desmit dienas novembra
mēneša beigās. Tomēr, tikai daži toreiz varēja iedomāties, ka Čehija – zeme, kas ir
tik bagāta ar kristīgo mantojumu, bet kurā tik ilgi tika liegta ticība, nākamajos
brīvības gados to atmetīs pati.
„Vairāk par visu Katoliskā Baznīca Čehijā cieš
no vienaldzības ticīgo vidū,” ir novērojis Peters Rettigs, karitatīvās organizācijas
Kirche in Not pārstāvis Čehijā. Liels izaicinājums ir arī jauniešu attālināšanās
no ticības. Rettigs stāsta, ka Čehijā ir skaisti, atjaunoti dievnami, taču tos apmeklē
tikai dažas vecākā gadagājuma sievietes. Baznīca cīnās, lai atgūtu komunisma laikā
atņemtos īpašumus. Pagājušajā gadā 75% čehu nobalsoja par to, lai nacionalizētie īpašumi
netiktu atgriezti Baznīcai. Joprojām nav ratificēts Čehijas Republikas līgums ar Svēto
Krēslu.
Pāvels Vosaliks, Čehijas Republikas sūtnis pie Svētā Krēsla, uzskata,
ka pie tā ir vainīgs sekulārisms. „Domāju, ka tagad mēs plūcam augļus, ko nesusi mūsu
uzvedība 90. gados. Baznīcai tad bija iespēja, taču tā palaida šo iespēju garām. Tauta
tad bija ļoti atvērta,” pastāstīja Čehijas Republikas vēstnieks intervijā Vatikāna
radio. Viņš piebilda, ka šobrīd svarīgākais uzdevums ir izglītot čehus un visus eiropiešus
viņu kristīgajā mantojumā. „Mums ir jāraugās uz pāvestu un uz Svēto Krēslu kā uz būtisku
Eiropas kultūras un vēstures sastāvdaļu, neraugoties uz to, vai esam Katoliskās Baznīcas
locekļi, vai ne,” teica Vosaliks. „Mums vienkārši ir jāatzīst, ka Katoliskajai Baznīcai
Eiropā ir gandrīz 2000 gadus ilga vēsture,” viņš piemetināja.
To, bez šaubām,
uzsvērs arī pāvests Benedikts XVI, jo īpaši, sava ceļojuma noslēgumā, uzrunājot jauniešus.
Daudzi komentētāji pieļauj iespēju, ka Benedikts XVI akcentēs Jāņa Pāvila II dedzīgo
ticību Evaņģēlija atbrīvojošajam spēkam, kas palīdzēja sagraut mūrus un tirāniju.
Iespējams, ka bez šī ticības spēka, čehi un pārējās tautas Eiropas Austrumu daļā vēl
šodien nespētu baudīt ne tikai reliģisko, bet arī daudzas citas brīvības.