Pāvests izceļ Arsas prāvesta godbijību pret Dievmāti

Pēc Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku dievkalpojuma pāvests skaitīja lūgšanu „Kunga eņģelis”. Pirms tās teiktajā uzrunā, viņš norādīja, ka svētki ir privileģēts brīdis, lai meditētu par mūsu eksistences jēgu. Svētais tēvs aicināja pievērst skatienu Marijai, Cerības zvaigznei, kas apgaismo mūsu šīszemes gājumu, kā arī sekot svēto piemēram, kas vērsās pie Marijas savas dzīves vajadzībās. Benedikts XVI atgādināja, ka šogad, atceroties svēto Arsas prāvestu, Baznīca atzīmē Priesterības gadu. Pāvests vēlējās smelties no šī svētā lauku prāvesta arī dažus savu šīsdienas pārdomu tematus. Viņš teica, ka tie var palīdzēt visiem, īpaši priesteriem, pieaugt mīlestībā un godināšanā pret Vissvētāko Jaunavu.

Biogrāfi liecina, ka svētais Jānis Marija Vianejs par Dievmāti runāja ar lielu godbijību un tai pašā laikā ar uzticību. „Svētā Jaunava,” viņš mēdza atgādināt, „ir bez traipa, viņu rotā visi tikumi, kas dara to tik skaistu un patīkamu Vissvētās Trīsvienības acīs”. Un vēl: „Šīs labās Mātes sirds nav nekas cits kā mīlestība un žēlsirdība, viņa nevēlas neko citu, kā redzēt mūs laimīgus. Pietiek vērsties pie viņas, lai mēs būtu uzklausīti”. Benedikts XVI teica, ka no šiem, svētā Arsas prāvesta izteicieniem, izriet viņa priesteriskā dedzība. Viņš priecīgi stāsta par Mariju draudzes ticīgajiem un to darīdams, nekad nepagurst. Arī Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas noslēpumu viņš ir pratis izskaidrot, ņemdams palīgā spilgtus attēlus, piemēram, šādu: „Cilvēks bija radīts debesīm. Taču nelabais salauza trepes, kas cilvēku uz tām veda. Tad mūsu Kungs, ar savām Ciešanām, izveidoja citas trepes… Vissvētākā Jaunava ir pašā trepju augšpusē un pietur tās ar abām rokām”.

Pāvests sacīja: „Svēto Arsas prāvestu ļoti piesaistīja Marijas skaistums, skaistums, kas sakrīt ar viņas bezvainību, jo viņa bija vienīgā radība, kas ieņemta bez grēka ēnas. „Svētā Jaunava,” viņš apgalvoja, „ir tā skaistā radība, kas Dievam nekad nelika izjust riebumu”. Būdams labs un ticīgs gans, viņš pirmais rādīja piemēru, arī šai dēla mīlestībā pret Jēzus Māti, kas viņu iedvesmoja iet pretim debesīm. „Ja es nenonāktu debesīs, cik ļoti tad būtu sāpināts! Es nekad neredzētu Svēto Jaunavu, šo tik skaisto radību!” viņš mēdza izsaukties. Bez tam, Arsas prāvests, vairākas reizes novēlēja savu draudzi Dievmātei, īpaši ieteikdams mātēm ik rītus darīt to pašu ar saviem bērniem.”

I. Šteinerte/Vatikāna Radio