Augustā esam aicināti lūgties: Lai sabiedriskā doma veltītu lielāku uzmanību miljoniem
bēgļu un migrantu problēmām, un rastu konkrētus risinājumus viņu nereti
traģiskajai situācijai.
Meklējot iztiku, daudzi cilvēki ir spiesti
atstāt savas ģimenes un doties uz svešām zemēm. Savukārt bruņoto konfliktu dēļ citi
spiesti doties bēgļu gaitās. Baznīca dzīvo līdzi cilvēces problēmām, meklējot to risinājumus
un tiecoties atvieglot cilvēku ciešanas. Pasaules Migrantu un bēgļu dienā Vatikāns
katru gadu laiž klajā speciālu dokumentu. 2006. gada 18. oktobra vēstījumā Benedikts
XVI skaidro, ka migrācijas negatīvās sekas ir ģimeņu sairšana. Šķiršanās no tuviem
cilvēkiem un vientulība nereti noved līdz ģimenes pienākumu aizmiršanai un jaunu attiecību
veidošanai. Tādēļ neatliekams uzdevums ir vienot šķirtās ģimenes.
2003. gada
1. jūlijā tika pieņemta Starptautiskā konvencija par migrantu tiesību aizsardzību.
Baznīca vada pastorālos centrus, kuros palīdzību var saņemt viesstrādnieki. Vēstījumā
93. Pasaules Migrantu un bēgļu dienā pāvests vērš uzmanību uz faktu, ka pēdējos gados
ir pieaudzis viesstrādnieču skaits. Tieši viņas nereti kļūst par cilvēku tirdzniecības
upuriem. Pasliktinās arī bēgļu situācija. Smagi apstākļi valda bēgļu nometnēs, kur
bieži tiek seksuāli izmantotas bez iztikšanas līdzekļiem palikušās sievietes un bērni.
Baznīcas uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem atklāt cieņas un mīlestības patieso vērtību,
un aizstāvēt ģimenes tiesības.
Savukārt 2008. gadā izdotajā vēstījumā 95.
Pasaules Migrantu un bēgļu dienā Benedikts XVI mudina kristiešus un visus labas gribas
cilvēkus būt atvērtiem pret migrantiem. Mēs nedrīkstam nevienu šķirot ne pēc tautības,
ne rases, ne sociālā stāvokļa. Pāvests piemin ne tikai studentus, kas uzturas citā
zemē, migrantus un bēgļus, bet arī modernās verdzības upurus. Arī šodien esam aicināti
piedāvāt pestīšanas vēsti ar tādu pašu vērienu kā to savā laikā darīja apustulis Pāvils,
ņemot vērā dažādos sociālos un kultūras apstākļus, un katra atsevišķā cilvēka grūtības,
kas saistītas ar viņa kā migranta stāvokli. Benedikts XVI atgādina, ka ticīgo spēka
avots un panākumu atslēga meklējama viņu ciešajās draudzības attiecībās ar Kristu.
Misiju nodomā šajā mēnesī esam aicināti lūgties: Lai tiktu atzītas to kristiešu
cilvēktiesības, vienlīdzība un reliģiskā brīvība, kuri daudzās valstīs tiek diskriminēti
un vajāti Kristus vārda dēļ, lai viņi varētu brīvi dzīvot un praktizēt savu ticību.
Vienā no uzrunām mariāniskās lūgšanas „Kunga Eņģelis” laikā (2007. gada 26.
decembrī) Benedikts XVI skaidroja, kas ir kristīgā moceklība. Tās galvenā raksturīpašība
ir mīlestība pret Dievu un cilvēkiem, tai skaitā, vajātājiem un slepkavām. Ticīgie
ir aicināti lūgties, lai Dievs tiem dod spēku mīlēt arī savus pretiniekus. Gadu simteņu
gaitā daudzi jo daudzi kristieši ir atstājuši skaistu tuvākmīlestības piemēru. Ticīgo
vajāšanas notika jau kristietības sākumā un tās turpinās arī mūsdienās. Dažādās pasaules
malās arī šodien tiek nogalināti priesteri, bīskapi, reliģisko ordeņu locekļi un laji
tikai tādēļ, ka tie tic Kristum. Daudzi Jēzus vārda dēļ tiek ieslodzīti cietumos un
spīdzināti. Enciklikā „Spe Salvi” pāvests norāda, ka, pateicoties ticības un cerības
spēkam, ciešanas pārvēršas priekā. Savukārt savā pēdējā enciklikā „Caritas in veritate”
Svētais tēvs pasvītro, ka tiesības uz reliģisko brīvību ir cieši saistītas ar cilvēka
un sabiedrības attīstību. Kristīgā reliģija var sniegt lielu ieguldījumu sabiedrības
attīstības procesā, jo attīstības primārais un galvenais faktors ir Kristus sludināšana.