Īss ieskats La Salette Dievmātes parādīšanās vēsturē

Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā tiks iesvētīta skulptūru grupa, kurā attēlota La Salette Dievmātes parādīšanās. La Salette Dievmāte ir mazāk pazīstama nekā, piemēram, Lurdas, vai Fatimas Dievmāte. Protams, Kristus Māte ir tikai viena, bet viņai laika gaitā ir piedēvēti daudzi nosaukumi – tādi kā Aizbildinātāja, Vidutāja, Sargātāja, pat Jūras Zvaigzne. Marija tiek saukta arī pēc vietvārdiem, pēc vietām, kur Viņa ir parādījusies un kur tiek godināta. Piemērs šai ziņā ir kaut vai mūsu pašu Aglonas Dievmāte, kurai nākam uzticēt savas bēdas un priekus. Mēs godinām Aglonas Dievmāti, tai pašā laikā paļaudamies uz vienīgo cilvēku Pestītāja Māti, kas ar mieru un dvēseli ir uzņemta debesīs.

Marijas skulptūras, kas turpmāk rotās Aglonas bazilikas dārzu, atgādina par Dievmātes parādīšanos La Salette pakalnā – ļoti skaistā, majestātisko Alpu kalnu ieskautā vietā Francijas dienvidos. Tuvākā lielākā pilsēta ir Grenoble. La Salette ciematiņā Marija parādījās 1846. gadā diviem ganu bērniem Melānijai Kalva un Maksiminam Žiro. Parādīšanās notika trīs reizes. Vispirms bērnus pārsteidza savādi ģērbusies, gaismu izstarojoša kundze, kas sēdēja uz akmens, un paslēpusi seju plaukstās, raudāja. Tad viņa nostājās kājās un uzrunāja bērnus pārmaiņus gan franču valodā, gan vietējā dialektā. Viņa lūdza nodot vēstījumu visiem saviem ļaudīm. Pirms tam neredzētā kundze žēlojās par cilvēku neticību un grēcību, un pastāstīja, ka viņiem draud lielas mokas, ja tie turpinās pakļauties ļaunumam. Savukārt, ja cilvēki pievērsīsies dievišķajai žēlsirdībai, viņu grēki tiks piedoti. Beigās, bērniem saprotamā valodā kundze pastāstīja īpašu noslēpumu un tūlīt pēc tam pazuda debesīs.

Par neparasto redzējumu bērni pastāstīja saviem darba devējiem Baptistam Par un Pjēram Selmam. Viņi stāstīto pierakstīja un nodeva draudzes priesterim Luisam Perēnam. Viņš savukārt informēja Korpsas arhipriesteri Pjēru Melēnu, līdz par notikušo uzzināja Grenobles bīskaps Filibērs de Briljārs.

Ziņas par parādīšanos izplatījās milzīgā ātrumā. Maksimina tēvs Žans Maksimins Žiro, kurš pirms tam bija neticīgs, konvertējās tā paša gada novembrī. Viņš bija pirmais no daudzajiem, kas atgriezās pie ticības Dievam. Drīz vien uz La Salette pakalna notika daudzas brīnumainas izdziedināšanās. Uz šejieni plūda svētceļnieki. Uz kalna tika ierīkots krustaceļš.

Bērnus iztaujāja vairāki Baznīcas un vietējās varas pārstāvji. To skaitā bija arī kardināls Klements Villekorts, kurš pats ieradās svētceļojumā uz Dievmātes parādīšanās vietu. Gadu pēc parādīšanās, La Salette jau ieradās vairāk nekā 50 000 svētceļnieku.

Vietējās diecēzes līmenī tika nodibināta komisija, kas nodevās detalizētai notikuma izpētei. Lielākā komisijas daļa nonāca pie slēdziena, ka Dievmātes parādīšanās La Salette ir īsta. 1848. gada augustā komisija iesniedza ziņojumu pāvestam Pijam IX.

1850. gada 19. septembrī viens no Dievmātes vizionāriem Maksimins Žiro tikās ar svēto Jāni Mariju Vianeju, jeb pazīstamo Arsas prāvestu. Lai gan svētais sākumā šaubījās par zēna stāstīto, taču vēlāk viņš patiešām ieticēja. Jānis Marija Vianejs nebija vienīgais, kurš La Salette notikumu pakļāva šaubām. Francijas Katoliskajā Baznīcā tam neticēja arī vairāki citi priesteri. 1851. gadā kardināls de Bonā lika vizionāriem aprakstīt parādīšanos, ieskaitot noslēpumu, ko Dievmāte tiem bija uzticējusi. Melānija, kura šo tekstu rakstīja Korenkas Providences māsu klosterī, uzrakstīja vienīgi saīsinātu noslēpuma daļu. Viņa uzstāja, lai teksti tiktu nodoti pāvestam personīgi. To izdarīja divi kanoniķi, kas devās uz Romu.

1852. gada 4. jūnijā laikrakstā L’Osservatore Romano tika nodrukāta šāda, Grenobles bīskapa Filibēra de Briljāra un Vatikāna valsts sekretāra Luidži Lambruskini apstiprināta publikācija: La Salette parādīšanās atbilst patiesiem elementiem un ticīgajiem ir ļauts tiem ticēt droši un bez šaubīšanās. Pateicoties Dievam un godības pilnajai Jaunavai Marijai, turpmāk autorizējam La Salette Dievmātes godināšanu.

1851. gadā Melānijai uz rokām parādījās stigmāti, bet gadu vēlāk sākās La Salette svētnīcas celtniecība. Tai pašā, 1852. gadā, tika nodibināta La Salette misionāru kongregācija.

Pēc bīskapa nomaiņas, vietējā Baznīcā atkal sāka valdīt šaubas par Dievmātes parādīšanās autentiskumu. Padodamies republikāņu spiedienam, jaunais bīskaps un vairāki priesteri bija pasludinājuši Dievmātes parādīšanos par viltotu un lika atcelt La Salette kultu. Kulta panīkums valdīja līdz XX gadsimtam, līdz tas atjaunojās ar jaunu sparu. Arī šodien godināt Dievmāti uz gleznaino La Salette dodas svētceļnieki no visas pasaules.

I. Šteinerte/Vatikāna radio