ASV ekumeniskajās aprindās interesējas par pēcsinodālo dokumentu
Baznīca gaida iznākam pēcsinodālo dokumentu par Dieva Vārdu. Pāvests Benedikts XVI
šobrīd strādā pie tā galējā teksta, vadoties pēc plašā materiālu klāsta, ko viņam
Sinodes laikā ir iesnieguši bīskapi. Arhibīskaps Nikola Eterovičs – Bīskapu sinodes
ģenerālsekretārs, intervijā laikrakstam L’Osservatore Romano pastāstīja, ka
par šo dokumentu interesi izrāda ne tikai katoļi, bet arī protestanti. Par to arhibīskaps
pārliecinājies aizvadītajās dienās, apmeklējot Amerikāņu Bībeles Biedrību (American
Bible Society) Amerikas Savienotajās Valstīs. Šeit viņš piedalījās konferencē
par 2008. gada rudenī notikušo Sinodi, kas bija veltīta Dieva Vārdam. Ir jāatgādina,
ka Amerikas Bībeles Biedrība pāvestam Sinodes laikā uzdāvināja Svēto Rakstu izdevumu,
kas tapis sadarbībā ar Bīskapu Sinodes sekretariātu un Vatikāna izdevniecību. Pāvests
Benedikts XVI, savukārt, šī izdevuma eksemplārus uzdāvināja katram Sinodes dalībniekam.
„Emmausas
gājums” – tā saucās jau minētās konferences temats. Tā bija sarīkota Ņujorkas Katoļu
universitātē Notre Dame. Konferencē lielākoties piedalījās ASV spāniski runājošā
katoļu kopiena, kas sastāda 40% no ASV katoļu kopskaita un joprojām pieaug. Konferenci
ievadīja ASV Bīskapu konferences prezidents, Čikāgas arhibīskaps Frensiss Jūdžins
Džordžs, bet noslēdza emeritētais Vašingtonas arhibīskaps, kardināls Teodors Edgars
Makkariks. Arhibīskaps Nikola Eterovičs nolasīja referātu par pāvesta Benedikta XVI
maģistēriju, kas tika izmantots Sinodes laikā. Viņš to iedalīja divās daļās. Viena
skāra liturģiju. Tās bija četras homīlijas (Sinodes sākumā, noslēgumā, Svētajā Misē
sakarā ar pāvesta Pija XII nāves 50. gadskārtu un Svētajā kanonizācijas Misē, kurā
par svētiem tika pasludināti 4 svētīgie). Tāpat šo maģistēriju veidoja Stundu liturģijas
meditācija un uzruna Vesperu dievkalpojumā, kurā piedalījās arī Konstantinopoles ekumeniskais
patriarhs Bartolomejs I. Bez tam, pāvests Sinodes laikā teica trīs uzrunas pirms lūgšanas
„Kunga eņģelis” un runāja par divu metožu – vēsturiski-kritiskās un teoloģiskās, savstarpējo
komplementaritāti katoliskajā hermeneitikā par Dieva Vārdu.
Arhibīskaps Nikola
Eterovičs stāsta, ka piedalīšanās konferencē Ņujorkā viņam bijusi izdevīgs brīdis,
lai pārliecinātos par iespaidu, ko Sinode par Dieva Vārdu turpina atstāt uz dažādu
kultūru realitātēm. Visvairāk viņu pārsteigusi spāniski runājošo katoļu lielā interese
par tematiku, kas saistās ar Dieva Vārdu. Šai laikā ievērojami ir audzis pieprasījums
pēc Svētajiem Rakstiem spāņu valodā ne tikai Amerikas Savienotajās Valstīs, bet arī
Meksikā.
Īpašā veidā arhibīskaps Eterovičs izceļ amerikāņu protestantu
kopienas lielo uzmanību pret Sinodes darbu un tā rezultātiem. Ne velti, tikšanos Ņujorkā
rīkoja Amerikas Bībeles Biedrība, ko ir nodibinājusi protestantu kopiena un kas gadu
gaitā sākusi izvērst sadarbību arī ar Katolisko Baznīcu tieši Dieva Vārda izplatīšanā.
Nozīmīgs ir arī fakts, ka par šīs svarīgās tikšanās vietu Bībeles Biedrība izraudzījusies
vienu no prestižākajām pasaules Katoliskajām universitātēm. Ņujorkas Notre Dame
savos 177 pastāvēšanas gados ir iemantojusi pirmšķirīgu lomu amerikāņu akadēmiskajā
vidē. To apmeklē 11 400 studentu. Šeit atrodas bibliotēka ar vairāk nekā diviem ar
pusi miljoniem grāmatu.
Pirms konferences Bīskapu Sinodes ģenerālsekretārs
Nikola Eterovičs viesojās pie Ņujorkas protestantu kopienas locekļiem. Tikšanās laikā
viņš nolasīja meditāciju saskaņā ar Lectio divina metodi. Arhibīskaps izteica
prieku, ka šo metodi labi pazīst arī brāļi protestanti. Amerikas Bībeles Biedrības
telpās Eterovičs runāja arī par Bīskapu Sinodes ekumenisko nozīmi. Viņš vēlējies uzsvērt,
ka 1985. gadā, atskatoties uz 20 gadiem, kas bija apritējuši pēc Vatikāna II koncila,
ekumeniskie pārstāvji, pēc pāvesta Jāņa Pāvila II uzaicinājuma, piedalījās toreizējās
Sinodes darbā. Turpmāk tā kļuva par tradīciju. Citu kristīgo konfesiju pārstāvji Sinodēs
ir piedalījušies gan kā novērotāji, gan kā delegāti un referenti. Aizvadītajā Sinodē
referātu nolasīja Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs Bartolomejs I, kurš akcentēja,
ka Dieva Vārds vieno visus kristiešus.
„Katrs kristietis var satikties, pamatojoties
uz Svētajiem Rakstiem, un atzīt cits citu Dieva Vārdā, lai ietu pretim vienotībai,”
intervijā L’Osservatore Romano uzsvēra arhibīskaps Eterovičs. Tieši tāpēc arī
Amerikas Bībeles biedrība ir vērusi savas durvis, lai sadarbotos ar katoļiem. Savā,
gandrīz 200 gadus vecajā bibliotēkā, biedrība glabā vairāk nekā 45 000 grāmatu un
dokumentu par Svētajiem Rakstiem. Tie ir pieejami apmēram 250 000 pasaules valodās
un dialektos. Svētā Krēsla pārstāvis ir pārsteigts arī par milzīgo Svēto Rakstu krājumu,
kas visdažādākajos lielumos un noformējumos ir rodami Amerikas Bībeles Biedrībā. Arhibīskaps
Eterovičs ir dziļi gandarīts, ka šai vidē ar lielu nepacietību tiek gaidīts arī pēcsinodālais
dokuments par Dieva Vārdu.