Kastelgandolfo: Benedikta XVI katehēze par sv. Jāni Mariju Vianeju

„Lai Dievs dāvā savai Baznīcai svētus priesterus, cerības un miera sludinātājus” – teica Benedikts XVI, uzrunājot vispārējās audiences dalībniekus. Kastelgandolfo uz tikšanos ar pāvestu trešdien bija ieradušies vairāk nekā 4 tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Svētais tēvs atgādināja, ka pirms 150 gadiem Tēva mājās atgriezās sv. Jānis Marija Vianejs, pazemīgs un dedzīgs priesteris. Viņš piedzima 1786. gada 8. maijā Francijā, netālu no Lionas, zemnieku ģimenē, kas bija pazīstama ar savu ticību un līdzjūtību pret trūkumcietējiem.

Bērnībā un pusaudža gados Jānis ganīja lopus un veica lauku darbus. 18 gadu vecumā viņš neprata ne lasīt, ne rakstīt. Taču no galvas zināja daudzas lūgšanas, ko iemācīja dievbījīgā māte. Biogrāfi vēstī, ka Jānis meklējis Dieva gribu pat visniecīgākajos notikumos. Savā sirdī auklēja sapni kļūt par priesteri. Taču to īstenot nebija nemaz tik viegli. Jānim ļoti grūti veicās ar mācībām. Pat Garīgā semināra vadība šaubījās, vai vājo zināšanu dēļ viņu var iesvētīt par priesteri. Tikai bīskaps, pazīdams šī priesterības kandidāta neparasti bagāto garīgo dzīvi, piekrita viņa iesvētīšanai. 1815. gada 13. augustā Jānis Marija Vianejs kļuva par priesteri. Viņam bija 29 gadi.

Arsas prāvests augstu vērtēja priesterības dāvanu. Bieži atkārtoja: „Cik liels ir priesterības noslēpums! To pilnībā atklāsim tikai debesīs... ja mēs to saprastu uz zemes, nomirtu nevis no bailēm, bet gan no mīlestības!” Dienvidfrancijas ciematā priesteris Jānis Marija Vianejs atmodināja cilvēkos ticību un mīlestību uz Dievu. Ar sprediķiem, lūgšanām un dzīves piemēru kļuva par alter Christus, Labā Gana attēlu, kas atdot dzīvību par savām avīm. Viņa dzīve bija „dzīva katehēze”.

Turpinot uzrunu, Benedikts XVI atgādināja, ka Arsas prāvesta kalpojums bija autentisks. Vadīdams draudzi, viņš palīdzēja trūcīgajiem, apmeklēja draudzes locekļus mājās, nodibināja skolu un patversmi nabagiem un bāreņiem. Neskaitāmas stundas pavadīja biktskrēslā. Lai izlīgtu ar Dievu un iegūtu dvēseles mieru Gandarīšanas sakramentā, pie viņa ieradās svētceļnieku pūļi. Viņam bija Dieva dota spēja ieskatīties cilvēku sirdsapziņā.

Sv. Jāņa Marijas Vianeja pastorālā darba metodes varētu likties nepiemērotas mūsdienu laikmetā, kurā dominē relatīvisms – skaidroja Benedikts XVI. – Arsas prāvesta svētuma ceļš bija pazemība un uzticība Dieva aicinājumam. Sv. Jānis Marija Vianejs bija „iemīlējies” Kristū. Mīlestība uz euharistisko Jēzu bija viņa pastorālā darba panākumu noslēpums. Komūnija atver cilvēka iekšējo es un veido jaunu mēs – citējot savu grāmatu Komūnija Baznīcā, teica pāvests.

Svētajam nācās dzīvot un strādāt politiski sarežģītā laikā. Tas bija pēcrevolūcijas laikmets, kad valdības pastāvīgi mainījās, modās fanātiskais nacionālisms, plosījās apslēpts un atklāts karš pret Baznīcu, sabiedrības tikumiskais līmenis draudoši slīdēja uz leju. Francija pieredzēja „racionālisma diktatūru”. „150 gadus pēc sv. Jāņa Marijas Vianeja nāves arī šodien stāvam lielu un sarežģītu izaicinājumu priekšā – uzsvēra Svētais tēvs. – Mūsdienu sabiedrībā vērojama „relatīvisma diktatūra”, kas, atmetot transcendentas patiesības esamību, noved pie nihilisma. Ne racionālisms, ne relatīvisms nespēj sniegt adekvātas atbildes uz jautājumu par dzīves jēgu. Tāpat kā vakar, arī šodien cilvēks meklē patiesību. Priesteru uzdevums ir veidot „autentisku kristiešu kopienu”, lai palīdzētu visiem cilvēkiem atrast ceļu, kas ved pie Kristus.

Pārdomas par sv. Jāni Mariju Vianeju pāvests atkārtoja franču, angļu, vācu, spāņu un portugāļu valodās. Apsveicis atsevišķas svētceļnieku grupas, Benedikts XVI uzrunāja jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus. Kastelgandolfo bija ieradušies arī 5. Starptautiskā jauniešu mītiņa „Ceļā uz Asīzi” dalībnieki. Pāvests atgādināja, ka šodien atzīmējam Vissvētākās Jaunavas Marijas bazilikas Romā iesvētīšanas gadadienu. Tā uzcelta pāvesta Siksta III pontifikāta laikā, drīz pēc Efezas koncila, kurā Jaunava Marija tika pasludināta par Dieva Māti. Šī bazilika ir pirmais Marijas – Dieva Mātes – godam veltītais dievnams Rietumu Baznīcā.

S. Krivteža / VR