Gadsimta izaicinājums – sargāt vidi!

Vatikānā 29. jūlijā prezentēts pāvesta Benedikta XVI vēstījums 2010. gada Pasaules Miera dienai. Tā nosaukums ir „Ja vēlies kultivēt mieru, sargā radīto!”. Svētā tēva vēstījumu komentē viens no pasaulē ievērojamākajiem atmosfēras fiziķiem Franko Prodi. Sarunā ar laikraksta L’Osservatore Romano žurnālistiem, universitātes docents un daudzu vides aizsardzībai veltīto nacionālo un starptautisko komisiju loceklis izceļ pāvesta aicinājuma lielo nozīmi, jo īpaši vadoties no radītā aizsardzības kā no neatliekama miera celtniecības nosacījuma.

Miers un vides aizsardzība. Kas vieno šos abus jēdzienus? Zinātnieks atzīst, ka pāvesta vēstījums ir nācis klajā tieši laikā, ka tas ir taisnīgs un punktuāls. Šai laikā jau ir norisinājusies debašu sērija par klimatu. Pēdējos gados ir uzsvērts, ka klimatiskās izmaiņas vairs nesaskan ar vides aizsardzības fundamentālo aspektu. Planēta ir pakļauta degradācijai. Zinātne vēl joprojām nespēj izzināt klimatisko sistēmu pilnībā. Tā nespēj veikt uzticamas prognozes par izmaiņām atmosfērā. Šī apziņa ir izraisījusi skepsi un tāpēc neveiksmi ir cietuši vairāki klimata aizsardzības mēģinājumi, tai skaitā Kioto vienošanās. „Tāpēc uzskatu par ārkārtēji aktuālu pāvesta aicinājumu pievērst uzmanību planētas un radītā centralitātei un aizsardzībai,” saka itāliešu fiziķis. Viņš nebaidās izmantot terminu „traģēdija”, runājot par degradāciju, kādai šobrīd ir pakļauta vide.

Benedikts XVI savā nesenajā enciklikā Caritas in veritate ir izcēlis vides aizsardzības jautājumu kā gadsimta izaicinājumu, uz kuru ir jāatbild kopīgiem spēkiem, jo tas attiecas uz visu cilvēci. Taču, vai pasaulē šāda apziņa pastāv?

Franko Prodi uzskata, ka šis jautājums skar ne tik daudz cilvēku apziņu, cik gribu. Viņš izsaka pārliecību, ka jautājums par vides degradāciju atstāj lielu ietekmi uz ekonomiku – gan pozitīvā, gan negatīvā ziņā. Tāpēc, pirmkārt, ir nepieciešams nošķirt tirgus intereses no vides jautājuma. Zinātnieks uzsver, ka šeit nav runa par apziņu, bet gan par spēju atteikties no pašlabuma par labu kopējam labumam.

Enciklikā Caritas in veritate pāvests Benedikts XVI ir uzsvēris sadarbības nepieciešamību starptautiskajā līmenī. Tāpat kā G8 tikšanās laikā Akvilā, arī nākamajā G20 saietā, kas notiks Kopenhāgenā, tiks izrādīti centieni atkal celt gaismā Kioto protokolā ietvertos nosacījumus. Neraugoties uz to, ka tādas valstis, kā Ķīna un Indija joprojām nevēlas tiem piekrist.

Franko Prodi ar nožēlu atzīst, ka ekonomisko interešu diktēta opozīcija pastāvēs vienmēr. Visbiežāk vides aizsardzība tiek pakļauta ekonomiskajām interesēm, nevis otrādi. Tāpēc būtu nepieciešama visu nāciju vienošanās, diemžēl, šobrīd neizskatās, ka tas varētu notikt tuvākajā nākotnē. Zinātnieks uzsver, ka tai pašā laikā turpinās atmosfēras piesārņojums ar oglekļa anhidrīdu (CO2), kas atmosfērai ir ļoti bīstams. Tāpēc pāvesta nemitīgajiem aicinājumiem ir jāpievērš vērība gan no bagāto, gan nabadzīgo valstu puses. Savā sociālajā enciklikā Benedikts XVI izceļ visu pasaules tautu savstarpējo atkarību. Zeme ir visu cilvēku kopējās mājas. Tāpēc pāvests prasa, lai visi cienītu radīto un darbotos tā saglabāšanas labā. „Ja visi ieklausītos viņa aicinājumā par visas cilvēces interešu konverģenci, tad mēs visi varētu baudīt lielāku attīstību,” saka fiziķis.

Benedikts XVI turpina aicināt uz lielāku atbildību un to dara savienojot jautājumus par vidi un mieru. Vides piesārņošana jau ir nesusi tik daudzus zaudējumus. Degradācija skar ne tikai piekrastes, polus, vai tropiskās zonas. Tā ir izvērtusies planētas līmenī. Diemžēl, šis aspekts netiek uztverts pietiekami nopietni.

Franko Prodi uzsver, ka vispirms ir kopīgi jāsadarbojas, lai atrisinātu jautājumu klimats-degradācija-enerģija. Ir jāpievērš uzmanība tam, kādā veidā iegūstam enerģiju, ko planēta mums piedāvā, lai neiznīcinātu pašu planētu.

Bez tam, „ir nepieciešama neatliekama vienošanās, lai tirgus likumi būtu pakļauti planētas respektam. Arī šai ziņā pāvesta ieteikumi ir ļoti būtiski. Ir jāiemācās izturēties pret mūsu planētu kā pret visu cilvēku mājām. Un ir jāsāk domāt par to, lai šo māju nodotu nākamajām paaudzēm cik vien iespējams labā un veselā stāvoklī. Tāpēc mūsu morālais pienākums ir sargāt radīto. Ja šis pienākums būs starptautiskas vienošanās pamatā, tad tā „neizbēgamas” sekas būs miers,” saka zinātnieks Prodi.

I. Šteinerte / Vatikāna Radio