Kard. Dž. H. Ņūmens tiks iecelts svētīgo kārtā

Drīzumā varētu notikt kard. Džona Henrija Ņūmena beatifikācija. Tiekoties ar Kanonizācijas lietu kongregācijas prefektu arhib. Andželo Amato, Benedikts XVI apstiprināja 12 dekrētus, ar ko tiek atzīta ticīgo moceklība un ar viņu starpniecību veikto brīnumu autentiskums. Viens no dekrētiem attiecas uz brīnumu, kas noticis pateicoties angļu izcelsmes kard. Ņūmena aizbildniecībai.

Ņūmens dzīvoja laikā no 1801. līdz 1890. gadam. Viņš ir viens no lielākajiem moderno laiku kristīgajiem domātājiem, teologiem un garīgajiem vadītājiem. 20. gadsimtā viņa skatījums ļoti dziļi iezīmēja Baznīcu. Žans Gitons Ņūmenu dēvē par „Vatikāna II koncila neredzamo domātāju”. Savu dzīvi kardināls cītīgi veltīja studijām un dedzīgi nodevās lūgšanām. Viņš spēja piesaistīt cilvēkus ar tādu savu valdzinājumu, kas izriet no zināšanām par Dievu. Uz jautājumu, kāda ir pati nepieciešamākā lieta Baznīcā, kard. Ņūmens atbildēja: „Vispirms – svētums”. Pāvests Jānis Pāvils II 1991. gadā viņu pasludināja par godājamo. Džona Henrija Ņūmena kaps atrodas Birmingemas oratoriāņu baznīcā.

Pāvesta apstiprinātie pirmie četri dekrēti attiecas uz brīnumu autentiskumu. Tie veikti ar kard. Ņūmena un vēl triju ticīgo starpniecību – ar svētīgās māsas Kandidas Marijas, godājamā pr. Andželo Paoli un godājamās māsas Marijas Alfonsinas starpniecību. Māsa Kandida ir dzimusi Spānijā 19. gadsimtā, pr. Andželo Paoli – Itālijā 17. gadsimtā. Vinš ir karmelītu ordeņa loceklis. Bet māsa Marija Alfonsina – Jeruzalemes Svētā Rožukroņa Dominikāņu māsu kongregācijas līdzdibinātāja. Dzīvojusi 19. gadsimta otrajā un 20. gadsimta pirmajā pusē. Dzimusi Jeruzalemē.

Nākamie četri dekrēti attiecas uz sešu spāņu, viena vācu priestera un viena ungāru bīskapa moceklību. Spāņu priesteri tika nogalināti reliģisko vajāšanu laikā 1936. gadā, vācu priesteris saņēma moceklības kroni Dahavas koncentrācijas nometnē 1942. gadā, bet ungāru izcelsmes bīskaps Zoltans Ludviks Mešlenijs tika nogalināts 1951. gadā. Pēdējais ir komunistiskā režīma upuris.

Savukārt ar pārējiem četriem dekrētiem Kanonizācijas lietu kongregācija atzīst viena Austrummorāvijas priestera, divu konsekrētās dzīves institūtu dibinātāju māsu – spānietes un itālietes, un vienas itāļu jaunietes – Sv. Franciska trešā ordeņa locekles – praktizēto tikumu varonību. Viņu vidū esošais priesteris – Marianhillas Misionāru kongregācijas loceklis – arī mira Dahavas nāves nometnē 1945. gadā.

J. Evertovskis / VR