Pāvests noslēdz apustulim Pāvilam veltīto gadu

Svēto Pētera un Pāvila svētki Romā iesākās līdz ar svinīgām Vesperēm. Tās notika Tautu apustuļa, svētā Pāvila godam veltītajā bazilikā. Uzrunājot klātesošos, to skaitā Konstantinopoles ekumeniskās delegācijas locekļus, pāvests atzīmēja, ka viņi ir pulcējušies ap apustuļa kapu, kurā atrodas arī sarkofāgs. Pēdējā laikā tas ir pakļauts rūpīgai izpētei. Sarkofāgā, kas nav bijis atvērts gadsimtiem ilgi, ir ievadīta speciāla zonde, kas palīdzējusi atklāt purpursarkana linu auduma paliekas un vīraka graudiņus. Bez tam, sarkofāgā ir atrasti nelieli kaulu fragmenti. Eksperti, kas tos ir izpētījuši sīkāk un kas nav zinājuši par to izcelsmi, ir noskaidrojuši, ka šie kaulu fragmenti pieder cilvēkam, kas dzīvojis I un II gadsimtu mijā. Pāvests teica, ka tas liek domāt, ka sarkofāgā atrastās kaulu paliekas ir tas, kas palicis pāri tieši no apustuļa Pāvila miesām.

Benedikts XVI atgādināja, ka šais mēnešos daudzi cilvēki ir sekojuši līdzi apustuļa Pāvila gājumam – vienlaikus iekšējam un ārējam gājumam, kas iets pa Damaskas ceļu pretim Kristum, tāpat arī pa ceļiem, kas staigāti Vidusjūras zemēs, nesot Evaņģēlija lāpu, līdz pat viņa moceklībai, kuras dēļ viņš uz mūžiem pieder Romas Baznīcai. Romiešiem Pāvils ir veltījis arī savu nozīmīgāko vēstuli.

Pāvests piebilda: „Pāvila gads noslēdzas, taču būt kopā ar Pāvilu, kopā ar viņu un pateicoties viņam, pazīt Jēzu, un tāpat kā viņš, ļaut sevi apgaismot un pārveidot Evaņģēlijam – tas vienmēr veidos kristīgās eksistences daļu. Vienmēr viņš paliks „tautu skolotājs”, kurš vēlas nest Augšāmcēlušā vēsti visiem cilvēkiem, jo Kristus viņus visus ir pazinis un mīlējis, un viņu dēļ miris un augšāmcēlies.”

Atsaucoties uz apustuļa Pāvila vēstuli romiešiem, pāvests paskaidroja, ka apustulis aicina nebūt konformistiem, nepadoties laikmeta shēmām, bet vienmēr atjaunoties saskaņā ar Kristus aicinājumu. Tikai tad, ja cilvēki kļūs „jauni”, arī pasaule kļūs jauna. Jaunam ir jākļūst cilvēka prātam, viņa domāšanai. Vecā cilvēka domāšana ir orientēta uz labklājību, mantu uzkrāšanu, ietekmi, panākumiem, slavu. Jaunajam cilvēkam ir jāmācās saprast Dieva gribu, jāatzīst, ka tas, ko vēlas Dievs, ir skaists un labs.

Par cilvēka personas atjaunotni svētais Pāvils ir runājis arī vēstulē efeziešiem. Viņš ir uzsvēris, ka kristiešiem ir jākļūst pieaugušiem, ka nedrīkstam vairs palikt kā bērni. Cilvēks, kurš ir nobriedis ticībā, nedzenas pēc dažādiem laika strāvojumiem. Kā nobriedušas ticības piemērus pāvests minēja darbu cilvēka dzīvības aizstāvībā sākot no tās ieņemšanas, laulības atzīšanu starp vīrieti un sievieti uz visu mūžu, kā to ir iecerējis Radītājs un no jauna apstiprinājis Kristus.

Pāvests norādīja, ka Kristus darba galējais mērķis ir universa, visas cilvēku ģimenes pārveidošana. Tas, kurš ir kopā ar Kristu, kalpo patiesībai mīlestībā un sniedz ieguldījumu patiesajam pasaules progresam. Tur, kur palielinās Kristus klātbūtne, palielinās arī patiesais progress. Cilvēks tur kļūst atjaunots un kopā ar viņu atjaunojas pasaule.

Cilvēka iekšējā atjaunotne ir mūsdienu nepieciešamība, jo cilvēki šodien paliek iekšēji tukši, viņi pieķeras tukšiem solījumiem un narkotikām. Iekšējais tukšums ir viena no mūslaiku lielākajām problēmām. Pāvests ieteica stiprināt sirds jūtību, spēju redzēt un saprast pasauli un cilvēku. Pāvests piebilda: „Mums ir nepieciešams prāts, ko apgaismo sirds, lai iemācītos darboties pēc patiesības mīlestībā. Taču tas nav iespējams bez ciešām attiecībām ar Dievu, bez lūgšanu dzīves. Mums ir nepieciešams tikties ar Dievu, kas mums tiek dots sakramentos. Mēs nevaram runāt ar Dievu lūgšanā, ja neļaujam Viņam runāt pirmajam, ja neuzklausām Viņa vārdu, kas mums ir dots.”

Pāvests uzsvēra, ka mīlestība redz tālāk par prātu. Svētais Pāvils ir teicis, ka tikai kopībā ar visiem svētajiem, visu ticīgo lielajā kopienā varam iepazīt Kristus noslēpuma plašumus. Kristus nepieder tikai kādai noteiktai grupai. Viņš apskauj visu universu visās tā dimensijās. Viņš to ved pretim Dievam.

Pāvests aicināja lūgties, lai Kungs mums palīdz atzīt Viņa mīlestības plašumus, lai mūsu sirdis skar Viņa mīlestība un patiesība, lai Kristus dzīvo mūsu sirdīs un dara mūs par jauniem cilvēkiem, kas darbojas saskaņā ar patiesību mīlestībā.

Lūgšanā „Kunga eņģelis” pāvests atgādināja, ka dažas dienas pirms svētā Pāvila gada noslēguma, Jēzus Vissvētās Sirds svētkos, ir atklāts Priesterības gads. Iecere par šāda gada izsludināšanu radusies sakarā ar svētā Jāņa Marijas Vianeja nāves 150 gadu atceri. Pāvests izteica pārliecību, ka Priesterības gads nesīs daudzus augļus kristīgajai tautai, jo īpaši priesteriem.

I. Šteinerte/Vatikāna radio