Bīskaps P.N.Van Nhons stāsta par Baznīcu Vjetnamā

Turpinās Vjetnamas bīskapu vizīte Ad limina apostolorum. Šodien pāvests pieņēma sešu diecēžu ordinārijus. Tēvs Žoržs Čeungs, kurš vada Vatikāna radio vjetnamiešu valodas raidījumu redakciju, uz sarunu aicināja Vjetnamas Bīskapu konferences prezidentu Pjēru Ngujenu Van Nhonu. Viņš pastāstīja:

Kristus Evaņģēlijs Vjetnamas zemē tika iesēts 1533. gadā. Pēc tam ir bijuši smagi brīži, bet pateicoties Dievam, tie ir pagājuši. Tikai 1960. gadā varēja nodibināties Vjetnamas Baznīcas hierarhija, bet 1964. gadā – Bīskapu konference. 1969. gadā ieradās pirmā Svētā Krēsla delegācija kardināla Rožē Ečegarē vadībā. Kopš tā laika Vatikāna delegāciju vizītes ir notikušas regulāri. Līdz ar pirmo vizīti iesākās vēsturisks pavērsiens, jo pēc tam, katrā tikšanās reizē, esam vienmēr atklājuši ko jaunu. Tā piemēram, Pjetro Paolina vadītā Vatikāna delegācijas vizīte 2007. gada martā bija providenciāla, jo tā notika nedaudz vēlāk par Vjetnamas premjerministra un Viņa Svētības Benedikta XVI tikšanos Vatikānā. Tādos brīžos var runāt par pozitīvu gājumu diplomātiskajās attiecībās. Mēs dedzīgi vēlamies, lai mūsu zemē pastāvīgi darbotos Svētā Krēsla pārstāvis kā taustāma Svētā tēva un Baznīcas zīme. Ikreiz, kad pie mums ierodas viesi no Vatikāna, runa ir par mazām lietām, taču vēlāk var saskatīt daudzus progresa augļus. Konkrēti tās, piemēram, ir bīskapu nominācijas. Šodien to izdarīt ir daudz brīvāk. Dažreiz gadās arī grūtības, vai spriedze, taču ar dialoga palīdzību var tikties un atrisināt problēmas.

Vjetnama pārsvarā ir budisma zeme. Kādas ir Baznīcas attiecības ar citām reliģijām?
Visumā, ir jāteic, ka Katoliskajai Baznīcai ir labas attiecības ar citām reliģijām un citām konfesijām. Lai arī doktrīnas ir atšķirīgas, tomēr vienmēr pastāv zināms ideāls: ticība augstākajai būtnei un visvairāk par visu – morālais jautājums. Budisti un kristieši patiesībā ir ļoti tuvi.

Kā iezīmējas garīgo paaicinājumu nākotne un kāda ir laju loma Baznīcā un Vjetnamas sabiedrībā?
Katrā seminārā mācās daudz semināristu. To skaits ir no 150 līdz 250. Pavisam valstī ir ap tūkstotis semināristu, neskaitot sagatavošanas kursa audzēkņus. Mēs ļoti paļaujamies uz jauniešiem, jo jaunieši Vjetnamā ir mīlēti un cienīti. Viņi ir nākotnes pamats. Visās draudzēs un aktivitātēs jauniešiem pieder svarīga loma. Tā piemēram, runājot par katehētiem – tie visi ir brīvprātīgie un to ir ap 50 tūkstošiem. Taču, ja pozitīvā veidā runājam par jauniešiem, to pašu varam teikt arī par sirmgalvjiem. Ja pajautājam – kāpēc Vjetnamā ir tik daudz paaicinājumu, vienīgā atbilde ir: „Pateicoties ģimenei. Jo vjetnamiešu ģimene ir atbalsts. Tā ir sava veida pirmsseminārs. Ģimenē slēpjas visas bagātības.”

Tulkoja I. Šteinerte/Vatikāna radio