Benedikts XVI: Kirils un Metodijs – Evaņģēlija inkulturācijas paraugs

Trešdienas katehēzes mācībā Benedikts XVI runāja par slāvu tautu apustuļiem Kirilu un Metodiju. Viņi ir izcils šodien tā dēvētās „inkulturācijas” paraugs – pasvītroja pāvests. Lai cilvēki pilnībā pieņemtu Evaņģēlija vēsti, svarīgi to pasniegt viņu dzimtajā valodā – par to bija pārliecināti šie abi svētie brāļi. Vispārējā audiencē Svētā Pētera laukumā bija pulcējušies apmēram 30 tk. svētceļnieku. To vidū bija arī dažādu reliģiju līderi, kuri Romā piedalās starpreliģiju dialoga tēmai veltītā starptautiskā konferencē.

Kirils un Metodijs dzimuši Tesalonikā, Grieķijā, 9. gadsimta sākumā. Jau kopš pusaudža gadiem, jaunākais brālis Kirils studēja Nazianses Gregora darbus. Izglītību ieguva Bizantiešu karaļa galmā. Strādāja par filozofijas pasniedzēju, bet pēc tam tika ordinēts par priesteri. Vecākais brālis Metodijs jaunībā bija ierēdnis. Tad, kad pēdējais iestājās klosterī, viņa piemēram sekoja arī Kirils. Tā, ap 850. gadu abi brāļi uzsāka klosterdzīves gaitas Olimpa kalnā. Pēc dažiem gadiem, ķeizars Mihails III, kurš Kirilu pazina no studiju laikiem, sūtīja abus brāļus misiju darbā uz Krimas pussalu un pēc tam uz Morāviju. Viņu darbs vainagojās lieliem panākumiem.

Brāļi bija pārliecināti, ka slāvu tautas saņems Atklāsmes patiesības pilnā mērā tikai tad, kad tās dzirdēs savā valodā. Tāpēc Kirils ķērās pie slāvu valodas alfabēta veidošanas, kas līdz pat šodienai tiek saukts viņa vārdā „kirilika”. Abi brāļi pārtulkoja Baznīcas liturģiju, Svētos Rakstus un Baznīcas tēvu darbus. Tādā veidā viņi sniedza lielu ieguldījumu slāvu tautu kultūras veidošanā un Evaņģēlija „inkulturācijas” procesā – norādīja Benedikts XVI.

Lai pārbaudītu Kirila un Metodija mācības autentiskumu, pāvests Nikolajs I viņus aicināja uz Romu. Ierodoties Romā 868. gadā, viņi tur satika jau jaunu pāvestu Adrianu II, kurš tos sagaidīja ļoti svinīgi un atzina viņu mācības patiesumu. Pāvests apstiprināja liturģiju slāvu valodā un mudināja brāļus turpināt iesākto darbu. Taču Kirils Romā smagi saslima un nomira 869. gadā. Metodijs turpināja evaņģelizācijas darbību. Vēlāk pāvests viņu iecēla par Morāvijas un Pannonijas arhibīskapu. Viņš nomira 885. gadā.

Pāvests Jānis Pāvils II, 1980. gadā, pasludināja abus svētos – Kirilu un Metodiju par Eiropas aizbildņiem, līdzās sv. Benediktam. Brāļi neatlaidīgi rūpējās par Baznīcas vienotību. Paši izcēlās ar dzīves svētumu, tādējādi līdz pat mūsdienām atklājot cilvēkiem dzīves patiesās vērtības. Vislielākā dāvana no viņu puses bija slāvu alfabēts. Kirils un Metodijs ieviesa nozīmīgu evaņģelizācijas metodi, proti, pielietoja tautas valodu Baznīcas liturģijā. Benedikts XVI atgādināja, ka arī mēs esam aicināti sekot šo svēto brāļu ticības un gudrības piemēram, sējot evaņģēliskās patiesības sēklu savu laikabiedru sirdīs.

Uzrunājot atsevišķas svētceļnieku grupas, pāvests angļu valodā sveica pasaules reliģiju līderus. Starpreliģiju dialoga tēmai veltītais saiets, ko organizē Itālijas Bīskapu konference sadarbībā ar valsts Ārlietu ministriju, notiek G8 samita ietvarā. Pāvests pauda cerību, ka pasaules valstu līderi pievērsīs uzmanību reliģiju lielajai nozīmei sabiedrībā, kā arī nopietni iestāties par kopējo labumu. Iepriekšējā dienā reliģiju līderi apmeklēja zemestrīcē izpostīto Akvilu, kur notiks G8 samits.

Vispārējās audiences noslēgumā Svētais tēvs uzrunāja jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus. Atgādināja, ka piektdien Baznīca svinēs Vissvētākās Jēzus Sirds svētkus un tiks atklāts priesteriem veltītais gads. Pāvests pasvītroja, ka Jēzus Sirds ir bagāta žēlastībām un novēlēja klātesošajiem smelties šajā bagātībā. Audiencē piedalījās arī sīru-katoļu rita delegācija ar Antiohijas Baznīcas patriarhu Jusefu III Junanu priekšgalā. Benedikts XVI mudināja visu Austrumu katoļu Baznīcu locekļus, neskatoties uz grūtībām, būt neatlaidīgiem savā misiju darbā un visās vietās veicināt mieru un vienību.

J. Evertovskis / VR