Romā notika bīskapa konsekrācijas ceremonija bizantiešu slāvu ritā

Romā, zem Marijas Lielākās bazilikas – Santa Maria Maggiore brīnišķīgajām mozaīkām, kas jau no V gadsimta ilustrē un māca kristīgās ticības noslēpumus, svētdien, 14. jūnijā, notika jauna bīskapa konsekrācija. Tas ir slovāku tautības jezuīts Kirils Vasils. Nesen viņš ir nominēts par Austrumu Baznīcu kongregācijas sekretāru. Kirils Vasils pieder bizantiešu slāvu, jeb grieķu katoļu rita kopienai, kas komunisma gados Slovākijā tika gandrīz iznīcināta, taču šodien atkal atgūst kristīgo vitalitāti.

Jauno bīskapu konsekrēja Slavomirs Miklovs – tas pats, kurš pirms 22 gadiem viņu iesvētīja priestera kārtā, kā arī eparhi Jans Babjaks un Milans Šaturs. Konsekrācijas svinībās piedalījās arī daži kardināli, to skaitā Austrumu Baznīcu kongregācijas prefekts Leonardo Sandri, vairāku Eiropas valstu grieķu ķatoļu un latīņu rita bīskapi.

Bizantiešu tradīcijā bīskapa konsekrācija notiek pirms Svēto Rakstu lasīšanas, priestera ordinācija – pirms anaforas, bet diakona – anaforas beigās pirms komūnijas, tādējādi norādot lomu, kāda katram no viņiem pieder Dievišķās liturģijas svinēšanā. Pēc ingresa ar Evaņģēliju, troparu un Trisàghion himnas dziedājumiem, jauniesvētamais bīskaps tiek vests pie bīskapa, kurš to konsekrē. Pēdējais trīsreiz liek apliecināt savu ticību. Stāvot kājās uz paklāja, kurā attēlots ērglis – bīskapa kalpošanas un nomoda simbols pār savu ganāmpulku, jaunais bīskaps apliecina ticību bīskapu un Baznīcas locekļu priekšā, kas to pieņem, kļūdami par viņa ganāmpulku. Vispirms jauniesvētamais apliecina Nīkajas-Konstantinopoles kredo, vēlāk seko detalizētāks ticības apliecinājums, kurā ir attīstīti Trīsvienības un kristoloģiskie aspekti, un visbeidzot – kredo, kurā ir padziļināts Dieva Vārda iemiesošanās temats.

Pēc ticības apliecināšanas, jaunajam bīskapam tiek pasniegts epigonations – īpašs audums trīsstūrveida formā, kam ir jāgulst uz labā ceļa, un pastorāls. Tie abi simbolizē gana kalpošanu. Pasniedzot pastorālu, konsekrējošais bīskaps recitē: „atspaida un atbalsta, labošanas un sodīšanas nūja”. Trīs citu bīskapu pavadībā, jaunais bīskaps veic trīs apļus ap altāri, skūpstot tā četrus stūrus. Tas simbolizē pilnīgu vienotību un konfigurāciju ar Kristu, jo altāris ir Kristus simbols. Jāpiebilst, ka šī kristoloģiskā simbolika Austrumu ritos izpaužas arī Priesteru ordinācijas un Laulības sakramentos.

Kamēr jauniesvētamais bīskaps trīsreiz iet ap altāri, tiek dziedāti mocekļu, apustuļu un Dievmātes tropari, pagodinot tos, kas ar savu dzīvi , vārdu un asinīm ir sludinājuši Kristus Evaņģēliju un pilnībā identificējušies ar Viņu. Pēc trīs apļu veikšanas, jauniesvētamais nometas ceļos pret altāri un atbalsta pret to rokas un galvu. Viens no bīskapiem atver Evaņģēliju grāmatu, un pārējiem diviem balstot to rokās, noliek uz jauniesvētamā galvas. Visi klātesošie bīskapi pienāk, lai uzliktu rokas, kamēr pirmais bīskaps konsekrētājs skaita trīs konsekrācijas lūgšanas. Pirmā ir viena no senākajām Austrumu kristīgo kopienu lūgšanām. Konsekrējot Kirilu Vasilu par bīskapu, šī lūgšana skanēja sekojoši: „Dievišķā žēlastība, kas vienmēr ir dziedējusi vājumu un aizpildījusi trūkumus, ir vēlējusies, lai dievbijīgais priesteris Kirils kļūtu par Lībijas pilsētas Tolemaīdas bīskapu. Lūgsimies, lai pār viņu nolaižas Svētā Gara žēlastība!” Šai lūgšanai seko divas citas, kurās tiek lūgts, lai Svētā Gara žēlastība stiprina jauno bīskapu un lai viņš atdarinātu Kristu, kas ir patiesais Gans, kurš ir atdevis savu dzīvību par savām avīm. Tāpat tiek lūgts, lai jaunais bīskaps vada aklos, būtu gaisma tiem, kas staigā tumsībā, māca nemācītos un mazos.

Lūgšanu noslēgumā jauniesvētamais tiek ietērpts bīskapa drānās. Pirms tam, pirmais konsekrējošais bīskaps jautā klātesošajiem – axios (vai cienīgs?), uz ko tie trīsreiz atbild: axios, axios, axios. Tādējādi jaunajam bīskapam tiek izrādīta Baznīcas pieņemšana. Pēc konsekrācijas dievišķā liturģija turpinās ar Svēto Rakstu lasījumiem.

Liturģijas noslēgumā jauniesvētītais slovāku bizantiešu slāvu rita bīskaps Kirils Vasils svētīja ticīgo tautu, iziedams pa Marijas Lielākās bazilikas centrālo eju. Ticīgo vidū bija daudzi slovāki, to skaitā jaunā bīskapa tēvs un brālis – abi grieķu rita katoļu priesteri. Klāt bija arī daudzi ordeņa brāļi jezuīti, kolēģi docētāji Pontifikālajā Austrumu institūtā, kā arī šī institūta studenti, kuriem Kirils Vasils pasniedza Baznīcas kanontiesības.

I. Šteinerte/Vatikāna radio