Pestītājs mājo mūsu dievnamos

Neskatoties uz to, ka 14. jūnija diena bija lietaina un vējaina, daudzi ticīgie ļaudis ar savu klātbūtni procesijā pagodināja Vissvētākajā Sakramentā klātesošo Jēzu. Jau pirms Euharistiskās procesijas sākšanās, pie Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas priekšā uzstādītā altāra pulcējās ļaudis.

Procesiju ievadīja viņa eminences Rīgas arhibīskapa – metropolīta Jāņa kardināla Pujata celebrēta Svētā Mise. Sprediķī kardināls atgādināja, ka mums ir brīnišķīga ticības patiesība – Kristus klātbūtne Vissvētākajā Sakramentā. Mēs, kristieši varam lepoties ar Dieva klātbūtni. Pestītājs pastāvīgi mājo mūsu dievnamos un mēs katru dienu varam nākt pie Viņa. Pavadīt Viņa priekšā kaut dažus mirkļus ir vairāk, nekā klausīties cilvēcisko gudrību.

Ticība Dievam, dvēseles nemirstībai, piešķir jēgu visai laicīgai dzīvei. Evaņģēlijā redzams, kā pie Kristus katrs atrada sev vajadzīgo žēlastību. Kristus arī šodien pie sevis aicina visus, kas apgrūtināti ar saviem grēkiem un dzīves problēmām. Aicinot visus pie sevis, Kristus jau šeit, virs zemes, apsola sirds mieru un atspirdzinājumu dvēselei.

Visas krīzes pāriet. Skatīsimies tālāk par šīs dzīves nebūšanām! Dievs mūs gaida ne tikai debesīs. Viņš mums ir pavisam tuvu šeit, Dieva maizē, kuru pieņemam ar grēksūdzē attīrītu sirdi.

Kardināls aicināja kristīgus cilvēkus, kuriem ir normāla iztikšana, parūpēties par trūkumcietējiem. Kardināls atgādināja, ka tam jānotiek delikāti, lai neviens nejūtas pazemots. Radītājs visus tikumus ir reducējis Dieva un tuvākmīlestībā. Tuvākmīlestība ir aktuāla īpaši šodien.

Visi mūsu labie darbi atgriežas pie mums pašiem papildināti ar Dieva svētību. Katrs labais darbs tiek veltīts Dievam. Pestītājs novērtē tuvākā labā paveikto.

Mēs esam pateicīgi Dievam par savu ticību, par cerību uz mūžīgo dzīvi, par to, ka mūs dzīves ceļā pavada pats Pestītājs, būdams pie mums tik tuvu Vissvētākajā Sakramentā.

Pēc Svētās Mises sākusies no Sāpju Dievmātes baznīcas, zvanu skaņu pavadīta notika procesija pa Vecrīgu, ar apstāšanos pie Svētā Jēkaba katedrāles un Svētās Marijas Magdalēnas baznīcas, noslēdzoties pie Sāpju Dievmātes baznīcas.

14. jūnijs ir mūsu tautas upuru piemiņas diena, kad mēs pieminam tautiešus, kuri cietuši Padomju Krievijas veiktajās represijās, tāpēc kardināls procesijas noslēgumā aicināja atcerēties tos, kuri neatgriezās no izsūtījumu ciešanu ceļiem. Viņu piemiņa paliek ļaužu atmiņās, vēstures lappusēs un pieminekļos. Jebkurā laikā mums jādzīvo pēc sirdsapziņas ar ticību un paļāvību, ka nonāksim Dieva valstībā, kur tiks atrisinātas visas problēmas.

Pasākuma noslēgumā Sāpju Dievmātes baznīcā tika dalīta Svētā Komūnija.

A. Brikmanis/Rīga