Pāvests sarunājas ar kustības "Misionārā bērnība" dalībniekiem
30. maijā Vatikānu un tā apkārtni piepildīja daudzu bērnu un pusaudžu priecīgās čalas.
Uz Romu viņi ir atbraukuši no dažādām Eiropas valstīm kustības „Misionārā bērnība”
ietvaros. Pāvests viņus pieņēma Pāvila VI zālē un sarunājoties, atbildēja uz vairākiem
bērnu jautājumiem. Benedikts XVI pastāstīja par saviem skolas gadiem, kas aizvadīti
nelielā pilsētiņā tālu no lielajiem rūpniecības centriem, kur dzīvoja tikai ap 400
cilvēku. Mazais Jozefs kopā ar vecākiem uz šo pilsētiņu bija pārcēlušies no citurienes
un tāpēc sākumā viņi jutušies kā svešinieki.
Pāvests pastāstīja, ka arī dialekts
šeit bija citāds. Tomēr skolas klasē valdījusi patīkama kopības sajūta. Dažreiz notikuši
arī strīdi, taču skolēni drīz vien izlīguši. „Dzīvē ir brīži, kad strīdus ir grūti
novērst, taču ļoti svarīgi pēc tam ir izlīgt, piedot, jo jauna sākt visu labo un aizmirst
rūgtumu,” teica pāvests bērniem. Viņš pastāstīja, kā bērnībā visi kopā gatavojušies
pirmajai Svētajai komūnijai. Šai dienā ir licies, ka Jēzus pats būtu atnācis ciemos,
ka Dievs nav tāls un nesasniedzams, bet ka Viņš ienāk katra cilvēka dzīvē un dvēselē.
„Ja jau pats Jēzus ienāk mūsos, tad mēs esam brāļi un māsas, un mums ir jābūt draudzīgiem
savā starpā,” aicināja pāvests mūsdienu bērnus.
Meitene Letīcija Svētajam tēvam
pajautāja, vai bērnībā viņš ir gribējis kļūt par pāvestu. Benedikts XVI teica, ka
tas viņam gan neesot ienācis prātā, taču gan viņš, gan klasesbiedri ir ļoti mīlējuši
toreizējo pāvestu Piju XI. Pāvests bērniem šķitis kā tēvs, taču tai pašā laikā valdījusi
apziņa, ka viņš ir arī kā nesasniedzama un tāla virsotne. „Ir jāatzīstas, ka vēl šodien
man ir grūti saprast, ka Kungs ir domājis par mani un paredzējis man šo kalpošanu.
Taču pieņemu to no Viņa rokām arī tad, ja tas mani pārsteidz un šķiet ārpus maniem
spēkiem,” teica Benedikts XVI, vienlaikus uzsverot, ka Kungs viņam palīdz šai darbā.
Zēns,
vārdā Alessandro, pāvestam jautāja, kādā veidā bērni viņam varētu palīdzēt sludināt
Evaņģēliju? Svētais tēvs ieteica sadarboties ar Pontifikālo misionārās bērnības kustību.
Tādējādi bērni kļūs par lielu ģimeni, kas nes Evaņģēliju pasaulē.
Pāvests izcēla
galvenos elementus misionāru darbā. Tie ir klausīšanās, lūgšana, izziņa, dalīšanās,
solidaritāte. „Galvenais, lūdzieties!” mudināja Benedikts XVI. „Kad lūdzamies, Dievs
ienāk mūsu dzīvē, kļūst klātesošs un darbīgs mūsu vidū. Lūgties ir ļoti svarīgi, jo
lūgšanas var pārveidot pasauli,” uzsvēra Svētais tēvs. Viņš rosināja lūgties kopā
ar ģimeni, lūgties rītos un vakaros, lūgties pirms un pēc ēdienreizēm, lūgties svētdienas
Svētajā Misē. „Svētdiena bez Mises nav īsta svētdiena!” teica pāvests. Viņš norādīja,
ka svētdienai tad pietrūkst sirds, bet visai turpmākajai nedēļai gaismas. Benedikts
XVI rosināja mazos misionārus mācīt lūgties tiem, kas nelūdzas.
Bez tam, pāvests
bērnus aicināja dalīties ar citiem. Dalīties gan ar lietām, gan ar palīdzību, mēģināt
izprast otru, pieņemt arī tos, kas nešķiet simpātiski, nepieļaut, lai kāds tiktu atstumts,
bet palīdzēt tam iekļauties pārējo kopībā. „Tas viss nozīmē dzīvot lielajā Baznīcas
ģimenē, misionārajā ģimenē, dzīvot daloties, pazīstot Jēzu, lūdzoties, uzklausot citam
citu un esot solidāriem. Tad Evaņģēlijs kļūs par šīs pasaules īstenību!” teica pāvests
kustības „Misionārā bērnība” dalībniekiem.