Benedikta XVI uzruna jaunajiem vēstniekiem: solidaritātes un reliģijas nozīme miera
veicināšanā
Mūsdienās ir būtiski nepieciešama solidaritāte starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm,
kā arī katras atsevišķas tautas ietvaros – norādīja Benedikts XVI, pieņemot astoņu
valstu pilnvaroto vēstnieku pie Svētā Krēsla akreditācijas vēstules. Pāvests piektdien
tikās ar divu Āzijas zemju un četriem Āfrikas kontinenta vēstniekiem, vienu Okeānijas
un vienu Eiropas valsts diplomātu. Uzrunā pievērsās miera, brālības un solidaritātes
jautājumiem. Lai pārvarētu pašreizējo ekonomisko krīzi, nepieciešams pastiprināt solidaritātes
pūliņus.
Svētais tēvs atgādināja, ka diplomātu galvenais uzdevums ir kalpošana
mieram un brālīgu attiecību starp tautām stiprināšana. Pasvītroja, ka mēs visi esam
aicināti sniegt savu ieguldījumu miera labā un kopējā labuma veicināšanā. Vēstījumā
42. Pasaules Miera dienā viņš rakstīja, ka viens no galvenajiem ceļiem šajā laukā
ir globalizācija, kuras mērķis būtu visas cilvēces interešu aizstāvība. Tomēr, lai
pārvaldītu globalizāciju, nepieciešama stipra solidaritāte starp bagātajām un nabadzīgajām
valstīm. Nabadzības radītā traģēdija, kas smagi skar miljoniem cilvēku tiesības, veicinot
un pastiprinot konfliktus, "klauvē pie cilvēces sirdsapziņas". Lai veidotu mieru,
jāapkaro nabadzību. Taču lai tas izdotos, nepieciešams mainīt dažādas pieejas, dzīves
veidu, "ražošanas un patēriņa modeļus un varas struktūras". Nav runa par tīri ārēju
darbību. Runa ir vispirms par mentalitātes maiņu.
Uzrunā vēstniekiem, Benedikts
XVI norādīja uz svarīgu miera veicināšanas priekšnoteikumu, proti, netaisnīgu sistēmu
radīto būtisko atšķirību likvidēšanu. Šīs atšķirības attiecas uz ārvalstu investīciju
plūsmu, izejvielu pieprasījuma kritumu un starptautiskā atbalsta samazinājumu. Nepieciešams
tās drosmīgi likvidēt, lai visiem nodrošinātu cilvēka cienīgu un pārtikušu dzīvi.
Šodien atšķirības kļuvušas vēl kliedzošākas ekonomiskās krīzes dēļ. Krīze var pārvērsties
par plaša mēroga humānu katastrofu – brīdināja pāvests. Pieaugošajai nabadzībai var
būt ļoti smagas sekas. Tā izraisa bezcerību, vairo varmācību un tādējādi ienes vēl
lielāku nelīdzsvarotību jau tā novājinātajā sabiedrībā.
Pāvests pauda gandarījumu,
ka krīzes pārvarēšanai dažas valstis ir gatavas vēl vairāk palīdzēt nabadzīgākajām
zemēm. Svarīgi, lai šādam piemēram sekotu visas attīstītās zemes. „Aicinu uz lielāku
brālību un solidaritāti, kā arī reāli īstenotu globāla mēroga nesavtību”, viņš mudināja.
„Šī dalīšanās liek attīstītajām valstīm no jauna atrast mēra un pieticības izjūtu
ekonomikā un dzīves veidā”.
Uzrunas noslēgumā Benedikts XVI norādīja uz jaunajiem
vardarbības veidiem, kas tiek piekopti, slēpjoties zem reliģijas maskas. Tā rezultātā
daudzi cilvēki reliģijas sāk uzskatīt par draudu sabiedrībai. Pret tām tiek vērsti
uzbrukumi un tās tiek diskreditētas. Reliģiskajiem līderiem pienākas apgaismot savu
ticīgo prātus un sirdis, lai tie tiektos pēc svētuma un Dieva vārdus izprastu patiesībā.
Jātiecas tā darboties, lai reliģijas un laicīgās sabiedrības atvērtos cita citai.
Šajā laukā svarīgu lomu spēlē dialogs. Pāvests apliecināja, ka katoliskā Baznīca vēlas
izgaismot cilvēces nākotni pozitīvā skatījumā. Viņš pauda pārliecību, ka reliģijai
ir neaizstājama loma cilvēku sirdsapziņas veidošanā un, sadarbībā ar citām institūcijām,
vispusīgas labklājības veicināšanā sabiedrībā.
Audiencē pie pāvesta bija ieradušies
vēstnieki no Mongolijas, Indijas, Beninas Republikas, Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas
un Ziloņkaula Republikas, Namībijas un Norvēģijas. Viņu vidū vecākie ir Dienvidāfrikas
un Norvēģijas vēstnieki. Dzimuši 1945. gadā. Norvēģis Trolle Andersens ir strādājis
vēstniecībās Kanādā, Grieķijā, Rumānijā un Austrijā, un bijis pastāvīgais novērotājs
UNESCO mītnē Parīzē. Kopš 2008. gada decembra viņš pilda vēstnieka pienākumus Šveicē.
1958. gadā dzimušais Beninas vēstnieks Šarls Boromejs Todžinu mācījies un vidējo izglītību
ieguvis katoļu skolās. Diplomātiskajā sfērā studējis Anglijā un Francijā.