Pāvesta pārdomas par sv. Teodoru Studitu: mīlestība uz darbu – dievbijības kritērijs

Dažādi strāvojumi virza mūs uz individuālismu un garīgo augstprātību – teica Benedikts XVI, uzrunājot vispārējās audiences dalībniekus. Uz tikšanos ar pāvestu bija ieradušies vairāk nekā 20 tk. svētceļnieku no daudzām valstīm. Tikai tas, kurš ir atbildīgs laicīgajās lietās, var būt arī savu garīgo uzdevumu augstumos – norādīja Benedikts XVI. Runāja par ievērojamo 8. gadsimta bizantiešu klosterdzīves atjaunotāju un svētbilžu aizstāvi sv. Teodoru Studitu. Dzimis 759. gadā Konstantinopolē, dižciltīgā dievbijīgā ģimenē. 22 gadu vecumā iestājās klosterī. 787. gadā saņēma priestera svētības.

Tajā laikā notika cīņa starp ikonoklastiem, kuri vērsās pret svētbilžu godināšanu, un ikonu godināšanas kulta aizstāvjiem. 730. gadā, ar Bizantijas ķeizara Leona III ediktu izdošanu, bija sākusies ikonoklastu kustība. Tika aizliegta svētbilžu godināšana. Sv. Teodors Studits apzinājās, ka šāds aizliegums apdraudēja patiesību par Iemiesošanās noslēpumu, līdz ar to, sašķobīja pašus kristīgās ticības pamatus. Svētbilžu godināšana ir cieši saistīta ar Dieva Dēla iemiesošanos. Kristus ir „neredzamā Dieva attēls”. Teodors Studits, nebaidoties no vajāšanām un trimdas, enerģiski aizstāvēja šo kultu, jo apzinājās, ka tas bija kaut kas vairāk par skaistu dievbijības veidu. Svētbilžu godināšanas kults ir cieši saistīts ar cilvēces atpestīšanas noslēpumu.

Sv. Teodors bija arī klosterdzīves atjaunotājs. Viņš gribēja, lai katrs klosteris būtu nopietni organizēta kopiena, īsta „Kristus Miesa”. Mūku svētsolījumi, zināmā mērā, ir „jaunā kristība”, kuras redzamā zīme ir habits. Mūkiem jābūt par paraugu visiem pārējiem kristīgo pienākumu veikšanā. Pāvests skaidroja, ka mīlestība uz darbu, sv. Teodora skatījumā, ir tikpat svarīga kā paklausība un pazemība. Mīlestība ir kritērijs reliģiskā ordeņa locekļa personīgajai dievbijībai. Tikai tas, kurš ar dedzību izpilda savus laicīgos pienākumus, ir savu garīgo uzdevumu augstumos. Sv. Teodors nepieļāva, ka aizbildinoties ar lūgšanu un kontemplāciju, mūks varētu sevi atbrīvot no strādāšanas, jo, patiesībā, arī darbs ir līdzeklis ceļā pie Dieva. Sv. Teodors Studits bija īsts garīgais tēvs saviem mūkiem. Viņš prata tos uzklausīt un kalpoja viņiem ar lielu dedzību un mīlestību. Vairāku gadu garumā viņš bija lielu klosteru abats. Tajos dzīvoja pat līdz 300 mūkiem.

Tā kā uzdrošinājās aizrādīt jaunajam imperatoram Konstantīnam VI, ka tas dzīvo nelikumīgā laulībā, Teodors tika izsūtīts trimdā uz Tesaloniku. No turienes varēja atgriezties Konstantinopoles Sakudiona klosterī, pateicoties imperatora mātes Irēnas palīdzībai. Pēc tam viņam atkal nācās doties trimdā uz dažādām Mazāzijas vietām par svētbilžu godināšanas kulta aizstāvēšanu. Beigās atgriezās Konstantinopolē, taču – vairs ne savā klosterī. Sv. Teodors Studits nomira 826. gadā. Viņa atstāto darbu klāstā atrodami katehismi, poētiskās kompozīcijas, garīgais testaments un vēstules.

Benedikts XVI norādīja, ka ļoti svarīga ir sv. Teodora Studita atstātā Regula, kas, ar nelielām izmaiņām, tika izdota pēc viņa nāves. Tajā autors runā par ticības vienību un nepieciešamību nostāties pret garīgā individuālisma draudiem. No Teodora varam mācīties veidot Baznīcas vienību, dzīvojot sakārtotu dzīvi un uzturot harmoniskas attiecības citam ar citu – katehēzē atgādināja pāvests.

Tikšanās noslēgumā Benedikts XVI apsveica jauno priesteru grupu no Veronas un Bergamo, vēlot, lai viņi spētu skatīties uz pasauli ar Kristus acīm un nestu visiem pestīšanas vēsti. Svētais tēvs uzrunāja jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus. Atgādināja, ka Baznīca vakar atzīmēja sv. Filipa Neri liturģiskos svētkus, kurš izcēlās ar vienkāršību, prieku un dedzību slimnieku un trukumcietēju aprūpē. Pāvests aicināja ticīgos sekot svētā piemēram.

S. Krivteža, J. Evertovskis / Vatikāna Radio