Pāvests Montekassino: benediktiešu aicinājums veidot mieru un stiprināt vienotību

Pēc Svētās Mises Benedikts XVI atklāja „Žēlsirdības namu” (Casa della Carità) trūkumcietēju un imigrantu uzņemšanai. Apcerē pirms lūgšanas Regina Caeli pāvests atgādināja, ka miers ir Dieva dāvana un tā spēks slēpjas lūgšanā. „Mieru es jums atstāju, savu mieru es jums dodu”, sacīja Jēzus saviem mācekļiem Pēdējo vakariņu laikā. Kristus miera izcils liecinieks bija sv. Benedikts. Viņš atnesa Eiropai īstu garīgo un kultūras atjaunotni. Miera dāvanu Dievs ir uzticējis cilvēkam, lai viņš to sargātu un darītu auglīgu. Lai nodrošinātu mierīgu sociālo progresu, būtiska nozīme ir lūgšanas dzīvei. Dieva vārds mudina ticīgos nostāties pret netaisnību un egoismu. Tikai tad, kad iemācīsimies, ar Dieva žēlastības palīdzību, uzvarēt sevī un savstarpējās attiecībās ļaunumu, kļūsim patiesi miera un attīstības veicinātāji – uzsvēra Benedikts XVI.

Pēc lūgšanas Regina Caeli, vēršoties pie franču valodā runājošajiem svētceļniekiem, pāvests mudināja eiropiešus palikt uzticīgiem savām kristīgajām saknēm. Savukārt vācu valodā atgādināja, ka dodas pie Eiropas debesīgā aizbildņa sv. Benedikta kapa, lai lūgtos par mieru kontinentā un visā pasaulē.

24. maija pēcpusdienā Benedikts XVI devās uz Montekassino abatiju, kur bija paredzētas pusdienas. Klostera abats, t. Pjetro Vittorelli pauda cerību, ka „šī vizīte būs pagrieziena punkts vēsturiskajā izlīgšanas procesā, kas sācies pirms 65 gadiem.” Montekassino bazilikā Benedikts XVI vadīja vesperu liturģiju. Homīlijā pāvests skaidroja klostera ģerboņa: Succisa virescit – uzplaucis nocirstais koks – nozīmi, attiecinot šos vārdus uz traģiskajiem notikumiem, kad tika sagrauts klosteris. Tie norāda arī uz kristīgās dzīves pamatpatiesību, ka tagad dzīvojam nevis paši sev, bet gan Kristum, kurš nomira un augšāmcēlās mūsu dēļ. Paraugs tam ir sv. Benedikts. Sperot stingrus soļus uz šīs zemes, viņš ar sirdi bija debesīs. Pateicoties žēlastībai, Benedikts dzīvoja Kristum. Šo ideālu viņš ienesa arī mūku kopienā, kur valdīja harmonija starp pārdabisko un radīto, kontemplāciju un darbu.

„Benedikts ir gaišs svētuma piemērs – teica pāvests. – Viņš ir Eiropas civilizācijas skolotājs, mācot, ka dziļa ticība un zināšanas var veicināt mieru un brālību. Svētceļniekus un viesus abatija sagaida ar miera sveicienu Pax. Šis vārds ierakstīts virs ieejas vārtiem. Kara laikā sagrautais un šodien atjaunotais klosteris ir kā kluss aicinājums izbeigt jebkura veida vardarbību un veidot mieru: ģimenēs, kopienās, tautu starpā. Sv. Benedikts aicina katru cilvēku, kas kāpj šajā kalnā, meklēt mieru un dzīvot mierā.

Pāvests uzsvēra, ka benediktiešu garīgums sniedz konkrētus norādījumus kā veidot mieru un stiprināt vienotības garu. To simboli ir krusts – Kristus zīme, grāmata – kultūras sinonīms, un arkls, kas norāda uz darbu. Tāpat kā agrāk, arī šodien, tie ir cilvēces atbalsta punkti. „Pateicoties klosteru darbībai, kas tika īstenota ikdienas lūgšanās, studijās un roku darbā, Eiropas kontinenta valstīs sākās morālā, garīgā un kultūras attīstība. Tautas atvērās Dievam – pasvītroja pāvests. – Lūgsimies, lai Eiropa spētu novērtēt kristīgos ideālus un principus, kas ir tās garīgais un kultūras mantojums.”

Lūgšana par karā kritušajiem karevjiem bija Benedikta XVI vizītes Montekassino pēdējais punkts. Svinībās klātesošs bija arī Polijas bīskapu konferences prezidents arhib. Jozefs Mihaliks. Ģenerāļa V. Andersa poļu armijas karevju atdusas vietā pāvests aizlūdza par vakardienas un šodienas karos kritušajiem. Lūdza Svētā Gara dāvanas cilvēcei, lai tā saprastu cik liels dārgums ir miers, un veidotu labāku nākotni. Pēc kapsētas apmeklējuma pāvests ar helikopteru atgriezās Vatikānā.

S. Krivteža / Vatikāna Radio