XIX gadsimta franču sociālists, anarhists Pjērs Prudons (Proudhon) apgalvoja,
ka tikai noliedzot Dievu, cilvēks var sasniegt zināšanas, labklājību, sakārtotu un
taisnīgu sociālo dzīvi. Taču mēs vairs nedzīvojam XIX gadsimtā un pati vēsture ir
pierādījusi, ka Prudonam nebija taisnība, tāpat kā taisnība nav tiem, kas līdzīgā
veidā domā šodien. Pretējus uzskatus ir paudis pāvests Jānis Pāvils II, vairākkārt
norādot, ka sabiedrība bez Dieva kļūst par sabiedrību, kas ir vērsta pret cilvēku.
Par to liecina lēģeri, iznīcināšanas nometnes, holokausts.
Vadoties pēc šīs
atziņas, ir savākti Pontifikālās padomes „Taisnība un miers” sekretāra Džampaolo Krepaldi
un kardināla Van Thuana raksti, kas publicēti Itālijā iznākušajā grāmatā „Dievs, vai
dievekļi?” Izdevniecības Cantagalli izdotā grāmata 18. maijā tika prezentēta
Pontifikālajā Gregora universitātē.
„Ja cilvēki noliedz Dievu, viņi kļūst par
dažādu dievekļu, jeb elku upuriem,” grāmatas ievadrakstā atzīmējis Pontifikālās padomes
„Taisnība un miers” prezidents, kardināls Renato Rafaele Martino. Šie elki, par kuriem
runā kardināls, ir nauda, panākumi, vara, izpriecas, spēka likums tā vietā, lai valdītu
likuma spēks.
Grāmata sastāv no četrām daļām, kas saucas „Antropoloģiskā jautājuma
jaunie aspekti”, „Ticība, prāts un politika”, „Cilvēktiesības šodien”, „Baznīcas sociālā
mācība”. Šos tekstus prezentācijas pasākumā komentēja Pontifikālās Gregora universitātes
Sociālo zinātņu fakultātes docētāji Guljermo Eskobars Herrans un Rokko D’Ambrozio.