Pāvests tikās ar Galilejas reliģisko kopienu vadītājiem

„Galileja – zeme, kas ir pazīstama ar savu reliģisko un etnisko daudzveidību, ir mājvieta cilvēkiem, kas pazīst centienus dzīvot harmoniskas līdzāspastāvēšanas garā,” teica pāvests, ceturtdienas pēcpusdienā tiekoties ar Galilejas reliģisko kopienu vadītājiem. Viņi bija pulcējušies Nācaretes Pasludināšanas bazilikā. Dievnams sevī ietver Svētās Ģimenes māju-grotu. Bazilika ir uzcelta 1969. gadā uz 1730. gadā celtās franciskāņu baznīcas pamatiem. Tās arhitekts ir itāliešu tautības arhibīskaps Džovanni Mucio. Dievnama iekšpusē ir izkārtas vairākas gleznas, kurās attēlotas mariāniskās svētnīcas dažādās pasaules vietās.

Uzrunājot kristiešu, musulmaņu, ebreju, druzu un citu reliģisko kopienu vadītājus, Benedikts XVI teica, ka līdz ar iespēju apmeklēt Nācareti, viņš ir saņēmis īpašu žēlastību. Tā ir vieta, kur eņģelis pasludināja Jaunavai Marijai, ka viņa ieņems bērnu ar Svētā Gara palīdzību, bet Jāzeps, viņas saderinātais, eņģeli šeit redzēja sapnī un tas aicināja dot bērnam Jēzus vārdu.

„Pārliecība, ka pasaule ir Dieva dāvana, un ka Dievs ir ienācis cilvēku vēstures līkumos un pagriezienos, ir perspektīva, kurā kristieši radīto uztver kā tādu, kam ir jēga un mērķis. Pasauli ir gribējis Dievs un tajā atklājas Viņa spožums,” teica pāvests. Vēršoties pie dažādu reliģiju pārstāvjiem, viņš turpināja: „Reliģisko tradīciju pamatā ir pārliecība, ka miers ir Dieva dāvana, taču to nevar sasniegt bez cilvēku pūliņiem. Ilgstošs miers izriet no atziņas, ka pasaule nepieder mums pašiem, ka tā, drīzāk, ir apvārsnis, kurā mēs esam aicināti piedalīties Dieva mīlestībā, un sadarboties, vadot pasauli un vēsturi saskaņā ar Viņa iedvesmu. Ar pasauli mēs nevaram darīt, ko vien gribam. Mēs esam aicināti pakļaut savu izvēli smalkajiem, tomēr saprotamajiem likumiem, ko Radītājs ir ierakstījis universā. Sava darbība mums ir jāsaskaņo ar dievišķo labumu, kas valda radītajā pasaulē.”

Pāvests teica, ka Galileja – zeme, kas ir pazīstama ar savu reliģisko un etnisko daudzveidību, ir mājvieta cilvēkiem, kas pazīst centienus dzīvot harmoniskas līdzāspastāvēšanas garā. Svētais tēvs norādīja, ka dažādajām reliģiskajām tradīcijām pieder spēcīgs potenciāls, lai veicinātu miera kultūru, jo īpaši, mācot un sludinot kopējās cilvēcības dziļākās garīgās vērtības. „Veidojot jauniešu sirdis, mēs veidojam cilvēces nākotni. Kristieši ir gatavi vienoties kopā ar ebrejiem, musulmaņiem, druziem un citu reliģiju pārstāvjiem, lai pasargātu bērnus no fanātisma un vardarbības, kamēr mācām viņus būt par labākas pasaules cēlājiem,” teica pāvests.

Noslēdzot reliģiju pārstāvjiem adresēto uzrunu, Benedikts XVI sacīja: „Mani dārgie draugi, es zinu, ka jūs priecīgi un ar miera sveicienu uzņemat daudzos svētceļniekus, kas apmeklē Galileju. Savstarpējas cieņas garā turpiniet darboties, lai mazinātu spriedzi lūgšanu vietās. Nodrošiniet nopietnu vidi lūgšanām un pārdomām šeit un visā Galilejā. Pārstāvot dažādas reliģiskās tradīcijas, jūs dalāties vēlmē sniegt ieguldījumu labākas sabiedrības veidošanā un tādējādi liecināt par reliģiskajām un garīgajām vērtībām, kas palīdz balstīt sabiedrisko dzīvi. Gribu jums apliecināt, ka Katoliskā Baznīca vēlas piedalīties šai cēlajā uzdevumā. Sadarbojoties ar labas gribas vīriešiem un sievietēm, tā centīsies, lai patiesības, miera un visa labā gaisma turpinātu spoži spīdēt no Galilejas un vest visas zemeslodes cilvēkus meklēt visu to, kas stiprina cilvēku ģimenes vienotību. Lai Dievs svētī jūs visus!”

I. Šteinerte/Vatikāna Radio