„Galilejas zieds” – šādi tiek dēvēta Nācaretes pilsēta. Tā ir vieta, kur eņģelis Gabriēls
pasludināja Marijai par Pestītāja dzimšanu. Vieta, kur Vissvētākā Jaunava brīvi atbildēja
„lai notiek” un, kur Jēzus dzīvoja līdz savas publiskās darbības sākumam. 14. maija
rītā Benedikts XVI tur vadīja savas vizītes laikā Svētajā Zemē lielākās Euharistijas
svinības. Atklātā laukumā (kalnā, no kura, saskaņā ar Evaņģēliju, neapmierinātais
pūlis gribēja Jēzu nogrūst aizā) uz tikšanos ar Svēto tēvu bija pulcējušies vairāk
nekā 40 tk. cilvēku, kuri sagaidot viņu ierodamies, sauca „lai dzīvo pāvests”. Klātesošo
vidū bija ne tikai izraēlieši, bet arī svētceļnieki no ārzemēm – no Itālijas, Spānijas,
Lielbritānijas, pat Indijas un Austrālijas. Līdz ar šīm Euharistijas svinībām, Benedikts
XVI noslēdza Ģimenei veltīto Jubilejas gadu. Homīlijas galvenā tēma bija ģimene. Taču
dažos vārdos pāvests pievērsās arī kristiešu un musulmaņu savstarpējām attiecībām,
mudinot veidot miera un saprašanās tiltus.
„Kā cerības zīmi nākotnei”, sacīja
pāvests, „pasvētīšu Ģimenes Starptautiskā centra pamatakmeni”. Tas tiks celts Nācaretē,
lai veicinātu ģimenes vērtības un sniegtu tām atbalstu. Benedikts XVI pasvītroja,
ka Svētā Ģimene ir katra kristīgā pavarda paraugs. Marija, Jāzeps un Jēzus palīdz
mums atklāt ģimenes sakrālo raksturu. Saskaņā ar Dieva plānu, ģimenes pamats ir vīrieša
un sievietes, kurus vieno nešķiramās laulības saites, savstarpējā uzticība. Bez tam,
laulātie ir atvērti jaunās dzīvības dāvanai. Mūsdienu cilvēkam nepieciešams atklāt
no jauna šo fundamentālo patiesību, jo uz to balstās sabiedrība.
Pāvests norādīja,
ka ģimene ir gudrības pirmā skola. Tās locekļi izkopj tikumus, kas, savukārt, viņus
ved uz patiesu laimi un palīdz sevi īstenot. Vecāki ir aicināti nodrošināt saviem
bērniem integrālu cilvēcisko un garīgo formāciju. Katram cilvēkam – mazam vai gados
vecam – pienākas personas cieņa. Ģimenei ir būtiska loma visā sabiedrībā. Ģimene ir
„mājas Baznīca” – ticības un lūgšanas vieta. Tās locekļi ir aicināti mīloši rūpēties
cits par cita patieso un nezūdošo labumu.
Benedikts XVI mudināja ģimenes sekot
Marijas, Jāzepa un Bērna Jēzus paraugam. Atgādināja par sievietes cieņu un tiesībām,
norādot uz mīlestību balstītas autoritātes lielo nozīmi. Bērniem atgādināja, ka viņi
var palīdzēt saviem vecākiem augt svētumā. Viņiem ne tikai pienākas cienīt savus vecākus,
bet viņi ir aicināti palīdzēt tiem pilnīgāk atklāt mīlestību, kas piešķir mūsu dzīvei
dziļāko jēgu. Savstarpējā mīlestībā, cieņā un saskaņā ir aicināti dzīvot visi cilvēki.
Katrs ir aicināts būt par mīlestības raugu savā vidē.
„Kā tas pasaulei ir
zināms, šajos pēdējos gadus, Nācarete, diemžēl, piedzīvoja spriedzi, kas iedragāja
attiecības starp kristiešu un musulmaņu kopienām”, sacīja Svētais tēvs. „Es steidzami
mudinu abu kopienu labās gribas cilvēkus novērst nodarīto ļaunumu un, esot uzticīgi
mūsu kopējai ticībai uz vienīgo Dievu, visas cilvēces Tēvu, veidot tiltus un atrast
iespējas sadzīvot mierā. Lai katrs atmet destruktīvo naida un aizspriedumu varu, kas,
pirms nekā nogalināt miesu, atnes nāvi cilvēku dvēselei.”
Benedikts XVI pateicās
visiem, kuri strādā izglītības jomā un žēlsirdības institūcijās. Pateicās visiem,
kuri tiecas noārdīt mūrus un veido dialoga, izlīgšanas un solidaritātes auglīgo augsni.
Homīlijas laikā laukumu vairākkārt pāršalca vētraini aplausi, bet pēc tās ļaudis itāļu
valodā dziedāja „Benedetto, benvenuto a Nazareth” (Benedikt, laipni gaidīts Nācaretē).
Taču visbiežāk skanēja vārdi: „Tāpat kā mēs mīlējām Jāni Pāvilu II, tāpat mēs mīlam
arī Tevi, Benedikt” .
„Mēs ļoti priecājamies par pāvesta ierašanos Svētajā
Zemē”, sacīja matemātikas skolotājs Vissams Haddads no Jaffas, kurš uz pāvesta celebrēto
Euharistiju bija atvedis 200 savas skolas skolēnus. Kāds Izraēlā dzīvojošais filipīnietis
apliecināja, ka šī vizīte ir svētība visai pilsētai. Nācarete ir lielākā Izraēlas
arābu pilsēta Galilejas apgabalā, ar 60 tk. iedzīvotāju. 30 procenti no viņiem ir
kristieši.
Pēc Svētās Mises Benedikts XVI pasvētīja Starptautiskā Ģimenes
centra pamatakmeni un pāvesta Jāņa Pāvila II Piemiņas parku. Pēc tam devās pusdienās
uz Nācaretes franciskāņu klosteri.