Pāvests Betlēmē: sludināt mīlestības uzvaru pār naidu

Nemitīga atgriešanās pie Kristus attiecas ne tikai uz mūsu darbību, bet arī domāšanas veidu. Jāsaņem drosme un jāatmet tādu mentalitāti un rīcību, kas nenes garīgos augļus – teica Benedikts XVI. 13. maijā Betlēmē pāvests celebrēja Svēto Misi Kristus dzimšanas bazilikas laukumā. Uz tikšanos ar Romas Katoliskās Baznīcas ganu bija ieradušies vairāk nekā 7 tk. cilvēku, kuru vidū 48 katoļticīgie pārstāvji bija no Gazas joslas. Daudzi nevarēja iekļūt laukumā tā ierobežotās platības dēļ, tāpēc sekoja dievkalpojuma norisei, atrodoties uz ielām. Palestīniešu kristiešu kopējais skaits Svētajā Zemē ir apmēram 50 tk.

Uzrunā pāvests skaidroja, ka ieradies Betlēmē, lai ne tikai pagodinātu Kristus dzimšanas vietu, bet arī, lai būtu līdzās šīs zemes kristiešiem. Īpašus sveiciena vārdus veltīja kara ciešanu izmocītajiem Gazas joslas ticīgajiem. Izteica tiem līdzjūtību un apliecināja savu solidaritāti. Atgādināja, ka mazā Betlēme, saskaņā ar Dieva plānu, ir kļuvusi par nemirstīgās godības vietu. Tur Dievs kļuva cilvēks, lai salauztu nāves važas un dotu pasaulei jaunu dzīvību. Tomēr šodienas reālā situācija Betlēmē, šķiet, ir pretrunā ar mesiāniskajiem solījumiem. Pats Jēzus, kopš savas dzimšanas, kļuva par „pretrunu zīmi” (Lk 2, 34). Neskatoties uz to, šodien Betlēme ir aicināta sludināt pestīšanas vēsti visai pasaulei. Šeit Dievs apliecināja savu uzticību. Ar sava Dēla dzimšanu Viņš atklāja mīlestības valstību, kas nav no šīs pasaules, bet ir spējīga izmainīt pasauli. Pāvests skaidroja, ka šī valstība var atnest pārmaiņas pasaulē, jo tai pieder vara izmainīt cilvēku sirdis, apgaismot prātus un stiprināt gribu. Ticīgie ir aicināti būt šīs valstības liecinieki.

„Pieņemot mūsu miesu, ar visām tās vājībām, un pārveidojot to sava Gara spēkā, Jēzus mūs ir aicinājis būt par Viņa uzvaras pār grēku un nāvi lieciniekiem”, sacīja pāvests. „Uz to mūs mudina Betlēmes vēsts: apliecināt Dieva mīlestības uzvaru pār naidu, egoismu, bailēm un ļaunumu, kas paralizē cilvēku attiecības, rada šķelšanās starp brāļiem, kuriem vajadzētu dzīvot vienotībā, ienes iznīcību tur, kur cilvēkiem vajadzētu celt un bezcerību tur, kur vajadzētu plaukt cerībai.”

Benedikts XVI iedrošināja Betlēmes ticīgos būt par jauna dzīves veida paraugu. „Betlēmē no Kristus mācekļiem tiek prasīta īpaša neatlaidība”, norādīja pāvests. Viņiem jābūt uzticīgiem Dieva lieciniekiem un pastāvīgiem labajā. Tas prasa nemitīgu atgriešanos. Pāvests uzsvēra, ka pārmaiņai jāatspoguļojas ne tikai darbībā, bet arī domāšanā. Cilvēka mentalitātei jābūt virzītai uz mieru, taisnību un citu cilvēku tiesību ievērošanu. Viņam jāizkopj šāds domāšanas veids.

„Nebaidieties!”, aicināja Svētais tēvs Palestīnas kristiešus. Apliecināja, ka visa universālā Baznīca ir garīgi vienota ar viņiem. „Pāri visam, esiet dzīvības spēka liecinieki (…)! Jūsu zemei ir vajadzīgas ne tikai jaunas ekonomiskās un politiskās struktūras, bet jo īpaši – jauna „garīgā” infrastruktūra, kas spētu pārvērst visu labās gribas cilvēku enerģiju kalpošanā izglītībai, attīstībai un kopējā labuma veicināšanai. Jūsu rīcībā ir cilvēciskie resursi, lai veidotu miera un savstarpējās cieņas kultūru, kas varēs nodrošināt labāku nākotni jūsu bērniem. Jūs gaida šis cēlais uzdevums. Nebaidieties!”, mudināja Benedikts XVI.

Pēc Svētās Mises Kristus dzimšanas bazilikas laukumā, pāvests devās uz Betlēmes franciskāņu vadīto svētceļnieku māju „Casa Nova”. Tā uzcelta 1908. gadā. Tur iespējams uzņemt 129 svētceļniekus. Blakus esošajā klosterī dzīvo 38 franciskāņu tēvi. Šajā namā pāvests kopā ar Svētās Zemes bīskapiem, franciskāņu kopienas locekļiem un Vatikāna delegāciju ēda pusdienas.

13. maija pēcpusdienā Svētais tēvs apmeklēja Kristus dzimšanas baziliku un grotu. Vietā, kur piedzima Jēzus, pirmā sakrālā celtne tika uzbūvēta imperatora Konstantīna laikā 326. gadā. Pirmajos arābu okupācijas gados, musulmaņu līderi izturējās ar lielu respektu pret šo kulta vietu. Šodien bazilika pieder grieķu un armēņu pareizticīgajiem. Svēto Misi tur var svinēt arī latīņu rita katoļi. Līdzās bazilikai atrodas franciskāņu celtā Sv. Katrīnas baznīca. Caur šo svētnīcu pāvests ienāca 12 metrus garajā un 3 metrus šaurajā Kristus dzimšanas grotā, ko rotā zvaigzne ar uzrakstu latīņu valodā: Hic de Virgine Maria Jesus Christus natus est (Šeit Jēzus Kristus piedzima no Jaunavas Marijas).

Pēc Kristus dzimšanas bazilikas apmeklējuma, Benedikts XVI devās uz 2 km attālo Betlēmes Bērnu slimnīcu. Viņu sagaidīja Vācijas Bīskapu konferences prezidents, Freiburgas arhib. Roberts Colličs un Bāzeles diecēzes bīsk. Kurts Kohs. Slimnīcu atbalsta Vācijas un Šveices Bīskapu konferences. Tā izveidota 1978. gadā. Šajā medicīnas iestādē, ko vada Sv. Elizabetes franciskāņu māsas terciāres, tiek aprūpēti apmēram 30 tk. bērnu. Pāvests uzdāvināja elpināšanas aparatūru, kas paredzēta priekšlaicīgi dzimušiem bērniem.

J. Evertovskis / Vatikāna Radio