Pāvesta vizīte palestīniešu bēgļu nometnē

„Lai izbeigtos ienaids, kas licis uzcelt mūri,” šāds bija pāvesta novēlējums, trešdienas pēcpusdienā tiekoties ar bēgļu nometnes Aida Refugee Camp iemītniekiem. Tā atrodas ziemeļos no Betlēmes. Nometnē dzīvo ap 5 tūkstoši cilvēku, pārsvarā palestīnieši. To skaitā ir arī 14 kristiešu ģimenes.

Savā uzrunā pāvests vispirms vērsās pie bēgļu skolas skolēniem un skolotājiem. Viņš teica: „atjaunojiet savus pūliņus, lai sagatavotos laikam, kurā jūs kļūsiet atbildīgi par palestīniešu dzīvi nākamajos gados. Nozīmīga loma ir vecākiem, tāpēc visām ģimenēm, kas šeit atrodas, es saku: atbalstiet savus bērnus mācībās un kopiet viņu talantus, lai netrūktu labi kvalificētu darbinieku, kas nākotnē uzņemsies vadošos posteņus palestīniešu kopienā. Zinu, ka daudzas jūsu ģimenes ir šķirtas, dažām ģimeņu locekļi ir apcietināti, dažiem ir liegta pārvietošanās iespēja un daudzām ģimenēm tos ir laupījis ienaids. Mana sirds tiecas pie visiem, kas cieš. Esiet droši, ka visus palestīniešu bēgļus visā pasaulē, jo īpaši tos, kas ir zaudējuši mājas un savus mīļos nesenajā konfliktā Gazā, es nemitīgi pieminu savās lūgšanās.”

Pateicies kristīgajam palīdzības organizācijām, misionāriem un reliģiskajiem, jo īpaši franciskāņu ordeņa locekļiem par bēgļiem sniegto palīdzību, materiālo un garīgo aprūpi, pāvests pievērsās miera tematam. Viņš teica, ka šais dienās, kad palestīnieši atceras 1948. gada maija notikumus un tiem sekojošos joprojām neatrisinātā konflikta gadus, miera temats iegūst īpašu nozīmi.

Vēršoties pie bēgļiem, pāvests sacīja: „Jūsu likumīgās ilgas pēc pastāvīgām mājām, pēc neatkarīgas Palestīnas valsts, paliek nepiepildītas. Tā vietā jūs atrodaties ieslodzīti lamatās, tāpat kā lamatās atrodas daudzi cilvēki gan šajā reģionā, gan visā pasaulē. Tās ir vardarbības, uzbrukumu un pretuzbrukumu, atriebības un nemitīgas destrukcijas lamatas. Visa pasaule ilgojas, lai šī nebeidzamā spirāle beidzot sabruktu, un lai miers pieliktu punktu nemitīgai karošanai.”

Benedikts XVI atzīmēja, ka tikšanās laikā ar bēgļiem viņš ir ievērojis mūri, kas turpat paceļas, šķirot izraēliešus no palestīniešiem. Viņš ar nožēlu konstatēja, ka mūris šķir arī abu šo nāciju savstarpējās attiecības. Pasaulē, kur robežas atveras aizvien vairāk un vairāk, dodot iespēju tirdzniecībai, ceļojumiem, cilvēku mobilitātei, kultūras apmaiņai, ir traģiski redzēt, ka joprojām tiek celti mūri. „Cik dedzīgi mēs lūdzamies, lai izbeigtos ienaids, kas ir licis uzcelt šo mūri!” teica pāvests. Viņš piebilda, ka ir vajadzīga liela drosme, kas mūra abās pusēs liktu uzvarēt bailes un neuzticību, un izturēt kārdinājumu atriebties par zaudējumiem, vai apvainojumiem. Benedikts XVI uzsvēra, ka izlīgšanas labā ir jāpieņem iniciatīvas, jācenšas nodibināt uzticības atmosfēra. Ja katrs gaidīs, kamēr piekāpsies otrs, tad mūri nojaukt nebūs iespējams.

Svarīga loma izraēliešu un palestīniešu konflikta atrisināšanā ir starptautiskajai kopienai. Tai pašā laikā, diplomātiskie pūliņi gūs panākumus tikai tad, ja palestīnieši un izraēlieši paši vēlēsies pārlauzt agresijas loku. Pāvests atgādināja, ka mieram ir jāsākas mājās, ģimenē, sirdī.

Bēgļu nometnes iemītnieki pasniedza viesim pašu sagatavotās dāvanas. Viena no tām ir ķēdīte ar atslēgām. Dāvanas pasniedzēji simboliskā veidā Pētera atslēgai vēlējās pievienot savas „atgriešanās atslēgas”, jo daudzi bēgļi joprojām glabā savu māju atslēgas, cerot tajās atgriezties. Otra dāvana, ko saņēma pāvests, ir Palestīnas karte, kas izkalta Tiberiādas akmenī. Savukārt, 51 gadu vecais irākiešu bēglis, kaligrāfs Jasers Abu Sima, pēc ticības musulmanis, ir pārrakstījis un izdekorējis Lūkas Evaņģēliju. Viņš pastāstīja, ka ir vēlējies apliecināt, ka musulmanis ir tolerants cilvēks un nebūt nav agresīvs, kā daži vēlas pārliecināt pasauli. Mākslinieks ir veicis šo darbu, neraugoties uz šur tur notiekošajiem ekstrēmistu uzbrukumiem. „Viņi izmanto mūsu reliģiju savās interesēs,” pirms tikšanās ar pāvestu žurnālistiem teica kaligrāfs.

I. Šteinerte/Vatikāna Radio