Pāvests apmeklē mošeju un uzrunā islāma reliģijas pārstāvjus

Pēc Madabas universitātes pamatakmens pasvētīšanas, pāvests devās uz karaļa Huseina Bin Talala mošeju. Tā ir jauna mošeja, kas atklāta 2006. gada 12. aprīlī. Karalis Abdallahs II to ir veltījis sava tēva piemiņai. Šī kulta celtne aizņem 60 tūkstošus kvadrātmetru lielu platību un atrodas Ammānas augstākajā pakalnā. Pati mošeja aizņem 7700 kvadrātmetru lielu platību. Tajā vienlaikus var atrasties 6000 ticīgo. Dievnams ir tipisks islāma arhitektūras paraugs ar kvadrātveidīgu formu, vara kupolu un četriem kvadrātveidīgiem, 46 metrus augstiem minaretiem katrā mošejas stūrī. Arī minaretus rotā vara kupoli. Blakus mošejai atrodas Korāna skola, bibliotēka un Hašemītu muzejs, kurā ir skatāma vērtīga vēsturiska kolekcija par hašemītu dinastijas laiku.

Plkst. 11. 30 pie ieejas Hašemītu muzejā pāvestu sagaidīja tā direktors, kurš viesi iepazīstināja ar muzeja kolekciju. Pēc tā apmeklējuma, pāvests devās uz mošeju. Šeit viņu sagaidīja un pavadīja imams. Noslēdzoties mošejas apmeklējumam, Benedikts XVI dievnama ārpusē tikās ar musulmaņu reliģiskajiem vadītājiem, Jordānijas diplomātisko korpusu un universitāšu rektoriem. Pāvestu sveica princis Gazi Bin Talals. Viņš ir karaļa Abdallaha II brālēns un padomnieks reliģiska satura jautājumos. Jāatgādina, ka Gazi Bin Talals bija arī viens no tiem, kas parakstīja pāvestam un citiem kristīgajiem vadītājiem adresētu vēstījumu „Kopējs vārds starp mums un jums” 2007. gada oktobrī. Šo vēstījumu 138 islāma reliģijas ulemas, jeb eksperti bija uzrakstījuši ar mērķi veicināt mieru pasaulē. Uz šo vēstījumu pāvesta vārdā atbildēja Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Tarčizio Bertone, kam sekoja prinča Gazi Bin Talala atbilde, kurā viņš izteica vēlēšanos tikties ar pāvestu. Tā, 2008. gada 6. novembrī prinča vadīto delegāciju, kuras sastāvā ietilpa vairāki ulemas, Vatikānā pieņēma pāvests Benedikts XVI.

Šodien, uzrunājot princi Gazi Bin Talalu un citus klātesošos Jordānijas zemē, pāvests vispirms pateicās princim par viņa sirsnīgajiem uzņemšanas vārdiem. Viņš atzinīgi novērtēja prinča daudzās iniciatīvas dialoga veicināšanā starp reliģijām un starp kultūrām, tāpat kā tās ir novērtētas Hašemītu karalistē un starptautiskās kopienas līmenī.

Benedikts XVI apliecināja cieņu arī pret Jordānijas kultūras un reliģisko mantojumu, tai skaitā pret vietu, kurā bija sarīkota šī tikšanās. Viņš teica: „Lūgšanu vietas, tādas, kā šī greznā Al Huseina Bin Talala mošeja, kas ir nosaukta iepriekšējā karaļa vārdā, kā dārgakmeņi paceļas zemes virspusē. No senajām līdz mūsdienīgajām, no varenajām līdz pazemīgajām, tās visas norāda uz dievišķo, uz Transcendento, uz Visvareno. Cauri gadu simteņiem šīs svētnīcas ir pulcējušas vīriešus un sievietes savā svētajā vietā, lai apstātos, lūgtos, atzītu Visvarenā klātbūtni un to, ka mēs visi esam Viņa radības.”

Pāvests piebilda, ka tāpēc pasaules ticīgos nevar neuztraukt fakts, ka šodien daži cilvēki aizvien vairāk uzskata, ka reliģija zaudē savu lomu kā vienības un harmonijas veicinātāja, kā kopības izteiksme ar Dievu un starp cilvēkiem. Daži apgalvo, ka reliģija ir šķelšanās iemesls pasaulē. Benedikts XVI atzina, ka pretrunas, spriedzi un atsvešinātību starp dažādu reliģisko tradīciju sekotājiem nevar noliegt. Tomēr, ar reliģijām bieži tiek veiktas ideoloģiskas manipulācijas, dažreiz, lai sasniegtu politiskus mērķus un tieši tas izraisa šķelšanos un pat vardarbību. Pāvests teica, ka šādos gadījumos ticīgajiem ir jābūt uzticīgiem saviem principiem tam, kam viņi tic. Jordānijas zemes viesis aicināja: „Musulmaņiem un kristiešiem, tieši tāpēc, ka mūsu kopējo vēsturi tik bieži ir iezīmējusi nesapratne, šodien ir jācenšas, lai pasaule mūs iepazīst un atzīst kā Dieva pielūdzējus, kas ir uzticīgi lūgšanām, kas cenšas dzīvot pēc Visvarenā likumiem, kas ir žēlsirdīgi un līdzjūtīgi, kas neatlaidīgi liecina par to, kas ir patiess un labs, kas vienmēr atceras, ka visiem cilvēkiem ir kopējā izcelsme un kas seko Dieva radošajam plānam pasaulē un vēsturē.”

Benedikts XVI atzinīgi novērtēja Jordānijas izglītības, reliģisko un civilo darbinieku centienus, kas veltīti tam, lai ticības seja atspoguļo tās patieso dabu. Šie centieni ir izpaudušies kursu un programmu, kultūras un karitatīvās darbības veidā. Pāvests pastāstīja, ka viņam jau ir bijusi izdevība apmeklēt Miera Dievmātes centru, kur kristieši un musulmaņi kopējiem spēkiem palīdz bērniem-invalīdiem ieņemt vietu sabiedrībā. Tāpat Madabas universitātē musulmaņi un kristieši plecs pie pleca iegūst zināšanas, lai varētu dod ieguldījumu savas nācijas sociālajā un ekonomiskajā izaugsmē. Pāvests pieminēja arī Karaliskās ģimenes iniciatīvas starpreliģiju dialoga labā, kas dažreiz tiek veiktas sadarbībā ar Pontifikālo Starpreliģiju dialoga padomi. Benedikts XVI teica, ka visas šīs iniciatīvas ved pie lielākas savstarpējas sapratnes un palīdz stiprināt aizvien pieaugošo respektu gan pret to, kas abām reliģijām ir kopējs, gan arī pret to, kas atšķirīgs. Šai sakarā sadarbība, kas vērojama Jordānijā, dod pārliecinošu piemēru reģionam un visai pasaulei. Tā liecina par pozitīvo, radošo devumu, ko reliģijas var un tām vajag dot cilvēku sabiedrībai.

Uzrunas turpinājumā pāvests pievērsās cilvēka prāta plašajam potenciālam ticības un patiesības kontekstā. Viņš pastāstīja, ka kristieši Dievu mēdz apzīmēt kā radošo Prātu, kas sakārto un vada pasauli. Benedikts XVI turpināja: „Dievs mūs apdāvina ar spēju piedalīties Viņa prātā un tādējādi rīkoties saskaņā ar labo. Musulmaņi pielūdz Dievu, debesu un zemes Radītāju, kurš uzrunāja cilvēci. Kā ticīgie Dievam, mēs zinām, ka cilvēka prāts ir Dieva dāvana un ka tas paceļas savos augstumos tad, kad vienojas ar Dieva patiesības gaismu. Kad cilvēka prāts pazemīgi ļauj sevi šķīstīt ar ticību, tas ir tālu no jebkāda vājuma. Tas iegūst spēku, lai pretotos iedomībai un paceltos pāri saviem ierobežojumiem. Šai ziņā, cilvēka prāts tiek bagātināts, lai tas varētu izpildīt savu cildeno mērķi – kalpot cilvēcei. Tad tas piešķir izteiksmi mūsu kopējām dziļākajām ilgām un izvērš, nevis manipulē, vai ierobežo, publiskās debates. Tādējādi, piederība reliģijai nevis sašaurina mūsu prātus, bet gan paplašina cilvēciskās izpratnes apvāršņus. Tas pasargā civilo sabiedrību no neapvaldīta egoisma pārmērībām, kas cenšas absolutizēt ierobežoto un ierobežot bezgalīgo. Tas nodrošina, ka brīvība iet roku rokā ar patiesību, un kultūrai tas piešķir skatījumu, kas tiecas pretim visam, kas ir patiess, labs un skaists.”

Viesis Jordānijā aicināja kristiešus un musulmaņus kopā meklēt to, kas ir taisnīgs un patiess, pārkāpt savas intereses un iedrošināt citus, jo īpaši tos, kas kalpo visai sabiedrībai, tiekties pēc kopējā labuma, arī tad, ja pašiem nākas ko zaudēt.

Tikšanās noslēgumā pāvests īpaši vērsās pie klātesošā Bagdādes patriarha, Viņa Svētības Emanuela III Dellī. Svētais tēvs teica, ka viņa klātbūtne liek atcerēties kaimiņos esošās Irākas ļaudis. Daudzi no viņiem ir raduši patvērumu Jordānijā. Pāvests pateicās visiem, kas cenšas atjaunot Irākas institūcijas un infrastruktūras. Viņš aicināja arī darīt visu iespējamo, lai senajai kristīgajai kopienai, kas dzīvo Irākā, tiktu nodrošinātas mierīgas līdzāspastāvēšanas tiesības ar citiem šīs zemes pilsoņiem.

I. Šteinerte / Vatikāna Radio