Benedikts XVI Ammānā: sagaidīšanas ceremonija

Benedikts XVI uzsācis savu apustulisko ceļojumu Tuvo Austrumu reģionā. No 8. līdz 15. maijam pāvests apmeklēs Jordāniju, Izraēlu un palestīniešu teritoriju. Astoņu dienu ilgās vizītes laikā teiks 28 uzrunas, vadīs četrus dievkalpojumus: Ammānā, Jeruzalemē, Betlēmē un Nācaretē. „Manas vizītes galvenais mērķis ir apmeklēt ar Jēzus dzīvi saistītās vietas, lai tajās lūgtos par mieru un izlīgšanu” – trešdien paziņoja Svētais tēvs.

8. maijā, plkst. 9.30, ar Itālijas aviokompānijas Alitalia lidmašīnu Airbus 320 pāvests devās uz Jordāniju. Pēc četru stundu ilga lidojuma, plkst. 14.30 pēc vietējā laika, Benedikts XVI ieradās Ammānas lidostā. Viņu sagaidīja karalis Abdulla II ar dzīvesbiedri Ranju, valdības un diplomātiskā korpusa pārstāvji, kā arī Svētās Zemes katoļu bīskapi un patriarhi.

Ammānas lidostā notika sagaidīšanas ceremonija. Savā pirmajā uzrunā Benedikts XVI vispirms pauda prieku par iespēju apmeklēt Jordānijas Hašimītu karalisti. Seno civilizāciju un kultūru zeme ir nozīmīga kristiešiem, ebrejiem un musulmaņiem. Pāvests apsveica karali Abdullu II viņa valdīšanas 10 gadu jubilejā. Atzinīgi novērtēja Jordānijas centienus miera veicināšanā Tuvo Austrumu reģionā un pasaulē, starpreliģiju dialoga stiprināšanā, kā arī sniegto ieguldījumu izraēliešu-palestīniešu konflikta taisnīga atrisinājuma meklēšanā un rūpēm par irākiešu bēgļiem. Benedikts XVI norādīja uz savas vizītes mērķi.

“Esmu ieradies Jordānijā kā miera svētceļnieks. Vēlos apmeklēt svētās vietas, kurās ir norisinājušies svarīgi notikumi pestīšanas vēsturē – teica pāvests. – Mozus veda savu tautu uz Nebo kalnu, lai no turienes ieraudzītu Apsolīto Zemi, kas kļuva par tās dzimteni. Tur viņš nomira un tika apbedīts. Betānija aiz Jordānas upes ir vieta, kur Jānis Kristītājs mācīja ļaudis un deva liecību par Jēzu, kristot Viņu upes ūdenī, no kuras aizgūts šīs zemes nosaukums. Nākamajās dienās es apmeklēšu abas svētās vietas, kur man būs prieks pasvētīt pamatakmeņus pirmo baznīcu celtniecībai Jēzus kristīšanas vietā. Tas, ka Jordānijas katoļi var veidot jaunas kulta vietas, liecina par reliģijas brīvības ievērošanu. Lūdzos un ceru, ka katra cilvēka cieņa un tiesības tiks respektētas gan Tuvo Austrumu reģionā, gan visā pasaulē”.

Jordānijā dzīvo 5,7 mlj iedzīvotāju, no kuriem tikai 2 proc. ir katoļi. 92 proc. ir musulmaņu sunnīti. Ammānā rezidē divi katoļu bīskapi: grieķu-melkītu rita Petras un Filadelfijas arhib. Jassers Ajaha un Jeruzalemes latīņu rita patriarhāta vikārs, bīsk. Salims Sajegs.

„Tie ir lieli svētki ne tikai kristiešiem, bet arī visai tautai” – teica arhib. Francis Assisi Culikats. Apustuliskais nuncijs Jordānijā uzsvēra, ka pāvesta klātbūtne liecina par Svētā tēva rūpēm par visiem valsts iedzīvotājiem, neatkarīgi no reliģiskās piederības. Arhibīskaps skaidroja, ka Jordānijas Baznīcai tas ir liels un priecīgs notikums. Par to tika runāts jau no Benedikta XVI pontifikāta sākuma. „Svētās Zemes episkopāts bija viens no pirmajiem, kas pāvestam nosūtīja uzaicinājumu apmeklēt Tuvo Austrumu reģiona valstis. Mēs pacietīgi gaidījām atbildi. Kad tā beidzot pienāca, ar prieku sākām gatavoties pāvesta vizītei” – teica apustuliskais nuncijs Jordānijā.

S. Krivteža / Vatikāna Radio