Benedikta XVI vēstījums Jordānijas, Izraēlas un Palestīnas iedzīvotājiem. Pāvesta katehēze par sv. Jāni Damaskieti

„Ar nepacietību gaidu mūsu tikšanās brīdi. Nāku pie jums kā miera svētceļnieks” – teica Benedikts XVI. Divas dienas pirms sava apustuliskā ceļojuma pāvests ar televīzijas un radio starpniecību sveica Jordānijas, Izraēlas un Palestīnas iedzīvotājus. Atgādināja, ka viņš vēlas apmeklēt ar Jēzus dzīvi saistītās vietas, lai tur lūgties par mieru un izlīgšanu Svētajā Zemē un Tuvo Austrumu reģionā. „Vizītes laikā man paredzētas tikšanās ar civilas varas pārstāvjiem, valstu prezidentiem, musulmaņu un ebreju kopienām, ar kurām panākts progress dialoga un kultūras jomā – teica pāvests. – Sirsnīgi sveicu katoļus un aicinu lūgties, lai mana vizīte nestu bagatīgus augļus visiem Svētās Zemes iedzīvotājiem. Lūgsim labo Dievu! Būsim stipri savās ilgās pēc miera!”

Vispārējā audiencē, kas notika sv. Pētera laukumā, piedalījās vairāk nekā 30 tk. svētceļnieku no 26 valstīm. Dalībnieku vidū bija arī konsekrētās dzīves institūtu locekļi. Katehēzes mācībā Benedikts XVI runāja par ievērojamo 8. gadsimta bizantiešu teologu sv. Jāni Damaskieti. Dzimis bagātu kristiešu ģimenē, Sīrijā. Jaunībā bija atbildīgs par ekonomikas lietām valdnieka galmā. Ap 700. gadu pameta laicīgo karjeru un iestājās Svētā Saba klosterī, pie Jeruzalemes. Tur nodevās askēzei un literārajai darbībai. Daudzās Homīlijas liecina par sv. Jāņa aktīvo pastorālo darbību. Savās uzrunās viņš aizstāvēja svētbilžu godināšanas kultu. Pamatoja, ka ikonu godināšana ir cieši saistīta ar Dieva Dēla Iemiesošanās noslēpumu. Tā kā svētbildēs tiek attēlots Kristus, kurš ir patiess Dievs un patiess cilvēks, tad tās palīdz cilvēkam tuvoties Dievam. Kristus ir „neredzamā Dieva attēls”. Viņā varam kontemplēt Dieva vaigu. Ticīgais godina nevis matēriju, bet gan tās Radītāju, kurš mūsu dēļ kļuva Cilvēks.

Pāvests atgādināja, ka sv. Jānis Damaskietis ir viens no pirmajiem, kurš parāda atšķirību starp jēdzieniem „adorācija” un „godināšana”. Adorācija jeb pielūgsme drīkst būt veltīta vienīgi Dievam, turpretī, godu varam parādīt visām svētbildēs attēlotajām personām. Šo atšķirību bija svarīgi ņemt vērā, lai atbildētu ikonoklastiem. Pēdējie uzskatīja, ka Vecajā Derībā izteiktais svētbilžu godināšanas aizliegums ir universāls un nemainīgs. Sv. Jānis Damaskietis ir spilgts ikonu godināšanas kulta aizstāvis. Viņš māca, ka varam godināt arī svēto relikvijas. Šāda mācība balstās uz pārliecību, ka svētie, ņemot dalību Kristus augšāmcelšanās noslēpumā, nevar būt uzskatāmi par „mirušiem”. Austrumu Baznīcā ikonu godināšana spēlē ļoti svarīgu lomu. Ja mēs šo godināšanu veicam ar dzīvu ticību, tad tā noteikti kļūst mums par žēlastības avotu – katehēzes mācībā atgādināja Benedikts XVI. Sv. Jānis Damaskietis nomira 754. gadā. Pāvests Leons XIII, 1890. gadā, viņu pasludināja par Baznīcas doktoru.

Tikšanās noslēgumā pāvests apsveica jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus. “Maija mēnesis ir veltīts Dievmātes godam. Marijas skolā mācīsimies mīlēt Dievu un pildīt Viņa gribu” – aicināja Svētais tēvs.

S. Krivteža, J. Evertovskis / Vatikāna Radio