Akvilas iedzīvotāji piemin zemestrīces upurus

Akvilā, tieši mēnesi pēc postošās zemestrīces, arhib. Džuzeppe Molinari, vienā no teltīm, 6. maijā celebrēja piemiņas Svēto Misi par traģēdijas upuriem. Abruco apgabalā notikušajā zemestrīcē gāja bojā 298 cilvēki. Šobrīd tur vēl joprojām notiek pazemes grūdieni. Laiks ir auksts un mitrs. Apmēram 70 tk. personu nevar atgriezties savās mājās. Daudzi dzīvo teltīs un viesnīcās Adrijas jūras piekrastē. Zemestrīces laikā nopietni bojāti arī dievnami. Starp Sv. Marka baznīcas gruvešiem ugunsdzēsēji pirms dažām dienām atrada „Akvilas Dievmātes” gleznu. Tajā attēlota Marija ar Bērnu Jēzu. Svētbilde, ko vietējie iedzīvotāji ļoti godina, nonāca Akvilā 1723. gadā. To atveda kāds misionārs, kapucīnu tēvs Džuzeppe Antonio no Triviļiano. Jau no pašiem sākumiem, pateicoties „Akvilas Dievmātes” aizbildniecībai, cilvēki ir saņēmuši daudzas žēlastības. 1727. gada 20. novembrī viņa tika pasludināta par Akvilas pilsētas aizbildni. 1950. gadā notika svētgleznas svinīgā kronēšana. Arhib. Karlo Konfalonieri panāca, lai Dievmātes litānijai tiktu pievienoti vārdi: „Akvilas ļaužu Karaliene, lūdz par mums”.

Postošā zemestrīce notika 6. aprīlī, plkst. 3.32. Lielajā piektdienā, 10. aprīlī, Vatikāna valsts sekretārs kard. Tarčisio Bertone vadīja bēru dievkalpojumu. Pēdējā gaitā no Akvilas tika izvadīti 205 bojāgājušie. Kardināls toreiz atgādināja, ka viss vienā mirklī var izgaist: sapņi, plāni, cerības. Nāves noslēpums liek mums to apzināties. Viss beidzas, paliek tikai mīlestība. Paliek vienīgi Dievs, kurš ir Mīlestība. Lielo sāpju un apjukuma brīdī mūsu ticībai dod spēku Dieva vārds. Tas nes mums mierinājumu un apliecina, ka nekas nevar uzveikt mīlestības spēku. Neraugoties uz traģēdiju, esam aicināti apzināties to, ka cilvēks tomēr ir radīts nevis nāvei, bet gan dzīvībai. 28. aprīlī Onnu un Akvilu apmeklēja pāvests Benedikts XVI.

J. Evertovskis / Vatikāna Radio