Benedikts XVI Onnā: cerības zīme zemestrīcē cietušajiem
„Esmu ieradies jūsu skaistajā un ievainotajā zemē, lai personīgi apliecinātu savu
solidaritāti un garīgo tuvumu” – teica Benedikts XVI. 28. aprīlī pāvests apmeklēja
Onnu un Akvilu. Negaisa un spēcīgā lietus dēļ nācās atteikties no plānotā lidojuma
ar helikopteru. Uz Abruco apgabalu pāvests brauca ar automašīnu, ceļā aizkavējoties
par pusstundu.
„Svētais tēvs stiprinās mūsu ticību un cerību, ka dzīvosim
normālos apstākļos, ka izdosies atjaunot sagrautās mājas” – teica viens no Akvilas
iedzīvotājiem. Abruco apgabalā vēl aizvien turpinās spēcīgi apakšzemes grūdieni. Cilvēku
dzīvi apgrūtina arī aukstais un lietainais laiks, kāds valda jau trīs nedēļas. Spēcīgās
lietavas pilnībā sagrāva Dievmātes baznīcu. Taču neskatoties uz smagajiem dzīves apstākļiem,
Onnas un Akvilas iedzīvotāji cenšas nezaudēt cerību. Pāvesta vizītes priekšvakarā
speciāli izveidotā baznīcā-teltī viņi pulcējās uz kopīgu lūgšanu.
„Ceram, ka
tikšanās ar pāvestu dāvās mums jaunus spēkus iet uz priekšu un stiprinās mūsu cerību”
– intervijā Vatikāna Radio teica zemestrīcē cietušie. – Mēs nesīsim pāvestam savas
ciešanas, grūtos dzīves apstākļus, bailes un nedrošību par rītdienu.” Cerība nākotnei
īpaši vajadzīga arī gados vecākiem cilvēkiem: „Nav vairs Akvilas, viss ir beidzies,
viss ir zudis, atliek tikai raudāt. Taču mums ir paveicies, jo mēs dzīvojam. Cik daudz
ir gājuši bojā.”
Benediktu XVI sagaidīja Akvilas arhib. Molinari un Civilas
aizsardzības dienesta vadītājs Bertolazo. Onnas ciemats, kas atrodas netālu no Akvilas,
bija pāvesta vizītes pirmais posms. „No brīža, kad saņēmu ziņu par spēcīgo zemestrīci,
kas naktī uz 6. aprīli izdzēsa gandrīz 300 cilvēku dzīvības un atstāja gruvešu kaudzes,
esmu garīgi kopā ar visiem šī reģiona iedzīvotājiem – teica Benedikts XVI. – Tagad
esmu jūsu vidū. Vēlos katru no jums apskaut ar mīlestību. Šeit kopā ar mani ir visa
Baznīca, kas dalās jūsu ciešanās un sāpēs par zaudētajiem tuviniekiem un draugiem.
Tā vēlas jums palīdzēt atjaunot mājas, baznīcas un citas ēkas, kas daļēji vai pilnībā
sagrautas zemestrīcē. Es apbrīnoju jūsu drosmi, cildenumu un ticību, stāvot šī smāgā
pārbaudījuma priekšā. Apbrīnoju jūsu stingro gribu nepakļauties izmisumam. Zinu, ka
tā nav pirmā zemestrīce, kādu ir pieredzējis šis reģions. Tāpat kā agrāk, arī šoreiz,
jūs nepadevāties un nezaudējāt drosmi. Jūsu gara spēks modina jaunu cerību.”
Onnas
iedzīvotāju situāciju pāvests salīdzināja ar Emausa mācekļiem, kuri pēc traģiskā notikuma
Jeruzalemē atgriežas mājās. Viņi ir pilni izmisuma un skumju Jēzus „beigu” dēļ. Taču
ceļā tiem pievienojās kāds svešinieks un uzsāka sarunu. Lai arī mācekļi Viņu neatpazina
ar acīm, taču kaut kas aizkustināja viņu sirdis. Svešinieka vārdi iekvēlināja viņu
sirdīs drosmi un paļāvību.
„Mana klātbūtne jūsu vidū ir redzama cerības zīme.
Krusta nāvē mirušais Kungs ir augšāmcēlies. Viņš neatstāj mūs bez atbildes uz mūsu
jautājumu par nākotni. Viņš dzird tik daudzu ģimeņu nemiera pilno saucienu pēc palīdzības.
Viņa atbilde nāk caur mūsu konkrēto solidaritāti. Taču tai jābūt nepārtrauktai un
konkrētai programmai. Aicinu institūcijas un organizācijas darīt visu, lai šī pilsēta
un šī zeme pēc iespējas ātrāk augšāmceltos” – teica pāvests.
Tikšanās noslēgumā
Benedikts XVI skaitīja speciālu lūgšanu par zemestrīces upuriem. Asaras, sajaukušās
ar lietus lāsēm, lēnām ritēja pār noskumušo cilvēku vaigiem. Onnas ciemata iedzīvotāji
lūdza pāvestu pasvētīt zem baznīcas gruvešiem atrastos zvanus. Tagad tie atkal sauc
ticīgos uz lūgšanu.