Pāvests pieņēma audiencē katoliskās ticības skolotājus no dažādām Itālijas skolām.
Svētais tēvs teica, ka viņiem pieder ievērojama loma Itālijas kultūras panorāmā, tāpat
kā nozīmīga loma vienmēr ir bijusi Katoliskās ticības mācīšanai Itālijas skolu vēsturē.
„Likt centrā cilvēku, kurš ir radīts pēc Dieva attēla – tas ir tas, kas ik dienas
atšķir jūsu darbu,” sacīja Benedikts XVI skolotājiem. Atsaucoties uz savu uzrunu Veronas
ekleziālajā sanāksmē 2006. gada oktobrī, pāvests atgādināja, ka ir jāpaplašina mūsu
racionalitātes telpa, jāatver tā lielajiem patiesā un labā jautājumiem, jāspēj apvienot
savā starpā teoloģiju, filosofiju un dabaszinātnes, respektējot metodes, kādas izmanto
katra no šīm zinātnēm, kā arī to autonomiju, tomēr, tai pašā laikā, apzinoties savstarpējo
vienotību, kas tās satur kopā.
Pāvests teica, ka ticības mācības skolotāju
darbs atrodas tieši šais pamatkrustcelēs, kurās satiekas universālā tiekšanās pēc
patiesības, gadu tūkstošiem ilgā liecība, kas tiek piedāvāta ticīgajiem ticības gaismā,
ārkārtējie zināšanu un mākslas sasniegumi, kas panākti, pateicoties cilvēka garam,
un kristīgās vēsts auglība, kas tik dziļi iespiedusies itāliešu tautas kultūrā un
dzīvē.
Benedikts XVI piebilda: „Pateicoties katoliskās ticības mācībai, skola
un sabiedrība bagātinās ar patiesām kultūras un cilvēcības laboratorijām, kurās, atšķetinot
nozīmīgo kristietības devumu, cilvēkam tiek piešķirta spēja atklāt labo un attīstīties
kā atbildīgam sabiedrības loceklim, salīdzināt un kritiski izšķirot lietas, smelties
no pagātnes dāvanām, lai labāk saprastu tagadni un apzinīgi tiektos nākotnē.”
Pāvests
atgādināja, ka tikšanās ar ticības mācības skolotājiem notiek svētā Pāvila gada ietvaros.
Tautu apustulis turpina iedvesmot ar savas personības piemēru visus kristiešus. „Viņā
atzīstam pazemīgu un uzticīgu mācekli, drosmīgu ticības sludinātāju, ģeniālu Atklāsmes
vidutāju,” teica pāvests. Viņš rosināja skolotājus atdarināt šīs svētā Pāvila īpašības,
lai bagātinātu savu izglītības darbinieku un ticības liecinieku identitāti.
Bez
tam, sv. Pāvila mācībā reliģiskā formācija nav atdalīta no cilvēciskās formācijas.
Pēdējās viņa vēstulēs, kas tiek dēvētas par „pastorālajām”, ir rodamas daudzas svarīgas
norādes uz sociālo un civilo dzīvi, lai Kristus mācekļi varētu pilnīgā veidā dzīvot
saskaņā ar savu, brīva cilvēka personību, kas izpaužas arī kultūrā, profesionālajā
izglītībā un kompetencē dažādās zinību jomās. Pāvests uzsvēra: „Ticības dimensija
nav vis kaut kāda dominējošā struktūra. Tā ir integrāla personas daļa jau sākot no
viņa agrīnās bērnības. Tā ir atvērtība pret otru cilvēku un pret noslēpumu, kas vada
katras attiecības un katru tikšanos cilvēku starpā. Ticības dimensija cilvēku dara
cilvēcīgāku.”
Benedikts XVI sacīja arī, ka viens no ticības mācības skolotāju
darba aspektiem ir Dieva Vārda patiesības un skaistuma komunicēšana. Tāpēc būtisks
elements ir Svēto Rakstu pazīšana. Pāvests norādīja, ka līdzās cilvēciskajai, kultūras
un didaktiskajai kompetencei, katram skolotājam ir jācenšas panākt, lai Dievs, par
kuru viņi runā skolas klasēs, būtu arī būtisks atbalsta punkts viņu pašu dzīvē.