Pāvests: Svētie Raksti jālasa Baznīcas dzīvās Tradīcijas gaismā

Benedikts XVI pieņēma audiencē Pontifikālās Bībeles komisijas locekļus, ar tās vadītāju kard. Viljamu Jozefu Levadu priekšgalā. Iepriekšējās dienās komisija pulcējās uz gadskārtējo plenāro asambleju, kuras laikā pievērsās jautājumam par Svēto Rakstu dievišķo iedvesmotību un to patiesību. Uzrunā pāvests atgādināja, ka šī tēma attiecas ne tikai uz atsevišķiem ticīgajiem, bet arī uz pašu Baznīcu, jo Baznīcas dzīve un misiju darbība absolūti nepieciešami balstās uz Dieva vārdu, kas ir teoloģijas dvēsele. Bez tam, Dieva vārds ir arī visas kristīgās dzīves iedvesmotājs. Svētais tēvs pievērsās iepriekšējo pāvestu un Vatikāna II koncila mācībai. Skaidroja, kas ir dievišķā iedvesmotība, aplūkoja dažus Bībeles interpretācijas aspektus un pasvītroja šīs interpretācijas būtisko saikni ar Baznīcas Tradīciju.

Atsaucoties uz Dei Verbum (Vatikāna II koncila dogmatiskās konstitūcijas par Dievišķo Atklāsmi) mācību, Benedikts XVI atgādināja, ka Bībeles autors ir Dievs un Viņš tajā uzrunā cilvēku cilvēciskā veidā. „Dievišķi atklātās patiesības, kas ietvertas Svētajos Rakstos un tajos izklāstītas, ir fiksētas rakstiski Svētā Gara iedvesmā. Svētajos Rakstos, vienmēr saglabājot Dieva patiesību un svētumu, tātad atklājas mūžīgās Gudrības apbrīnojamā ‘pielāgošanās’ cilvēkam. Dieva vārdi, izteikti cilvēku valodās, ir kļuvuši līdzīgi cilvēka valodai, tāpat kā kādreiz mūžīgā Tēva Vārds, pieņemdams cilvēka miesu ar tās vājībām, kļuva līdzīgs cilvēkam” (DV 11, 13). Pāvests norādīja, ka, līdz ar to, lai Rakstu interpretāciju veiktu pareizi, cītīgi jāmeklē, ko to autori ir gribējuši pateikt un, ko Dievs vēlējās ar viņu vārdiem atklāt. Tā kā Svētie Raksti ir dievišķi iedvesmoti, tad to lasīšanā un skaidrošanā būtiska loma ir Svētā Gara palīdzībai.

Benedikts XVI atgādināja trīs Vatikāna II koncila piedāvātos kritērijus Svēto Rakstu interpretēšanai. Pirmkārt, jāpievērš uzmanība Svēto Rakstu saturam kopumā, to vienībai. Otrkārt, Rakstus jālasa Baznīcas dzīvās Tradīcijas gaismā. Treškārt, jāpievērš uzmanība „ticības analoģijai”, tas ir, atsevišķo ticības patiesību ciešajai savstarpējai saistībai un to saiknei ar kopējo Atklāsmes plānu.

Svēto Rakstu pētniekiem jāņem šos kritērijus vērā. Viņu uzdevums ir padziļināt Rakstu izpratni un atklāt to satura nozīmi. Taču nepietiek tikai ar zinātniskiem pētījumiem. Interpretācija jāveic Baznīcas dzīvās Tradīcijas gaismā – uzsvēra Benedikts XVI. Svētā Tradīcija un Svētie Raksti ir cieši saistīti un atrodas savstarpējā mijiedarbībā, jo abi izplūst no viena un tā paša dievišķā avota. „Patiešām Svētie Raksti ir Dieva vārdi tik lielā mērā, cik tie Svētā Gara iedvesmā ir saglabāti rakstiski. Savukārt, svētā Tradīcija Dieva vārdu, ko Kungs Kristus un Svētais Gars uzticēja apustuļiem, visā pilnībā nodod tālāk viņu pēctečiem” (DV 9). Uzrunājot Pontifikālās Bībeles komisijas locekļus, pāvests atgādināja, ka tikai Baznīcā Svētos Rakstus varam izprast kā autentisku Dieva vārdu, kas ir visas Baznīcas un katra ticīgā dzīves mēraukla.

J. Evertovskis / Vatikāna Radio