Benedikts XVI: mīlestība – galvenā Dieva pazīšanas atslēga

„Ekonomiskā krīze liecina, ka alkatība ir visu netikumu un ļaunumu sakne gan atsevišku cilvēku, gan sabiedrības dzīvē” – teica Benedikts XVI, uzrunājot vispārējās audiences dalībniekus. Uz tikšanos ar pāvestu bija ieradušies vairāk nekā 40 tk. svētceļnieku no daudzām valstīm. Vairāk nekā 1 tk. ticīgo bija ieradušies no Polijas.

Kristum vajag katru dienu mūsos piedzimt, nomirt un augšāmcelties – katehēzes mācībā norādīja Benedikts XVI. Šoreiz viņš pievērsās 8. gs. autoram Ambrozijam Otpēram, kurš ir mazpazīstams. Viņš bija pirmais lielais mariologs Rietumos. Dzimis Provansā, Francijas dienvidos. Bijis oficieris karaļa Pepina Īsā galmā, sniedzis savu ieguldījumu nākamā imperatora Kārļa Lielā garīgajā formācijā. Iestājās sv. Vincenta benediktīniešu abatijā un 777. gadā saņēma ordinācijas sakramentu. Drīzumā pr. A. Otpērs ievēlēts par klostera abatu. Šo kalpojumu viņš veica līdz pat savai nāvei, 784. gadā. Pāvests norādīja, ka sv. Ambrozijs Otpērs ir viens no ievērojamākajiem karolingu renesances laika tēliem.

Šis laikmets (8.–9. gs.) saistās ar mākslas un kultūras uzplaukumu. Bija izveidojusies franku valsts un pie varas nāca Kārlis Lielais. Karolingu dinastija sāka pulcināt ap sevi izglītotus cilvēkus, darīja visu, lai saglabātu senos pieminekļus, būvēja dievnamus un cēla jaunas pilis. Jaunu attīstības pakāpi ieguva celtniecība. Vislielākais progress notika tieši Kārļa Lielā valdīšanas laikā. Viņš paplašināja ķeizarvalsts robežas un īpaši aizstāvēja pāvestu. Taču viens no Kārļa Lielā ievērojamākajiem veikumiem bija izglītības sekmēšana. Izmaiņas, ko viņš iesāka, piemēram, izglītībā, likumu sistēmā un citur, tika nosauktas par Karolingu renesanci.

Benedikts XVI paskaidroja, ka pr. Ambrozijs Otpērs savos darbos tiecas atjaunot klosterdzīves ideālu. Tie ir ļoti vērtīgi no teoloģiskā, askētiskā un morālā viedokļa. Viņa viens no galvenajiem rakstiem ir Jāņa Atklāsmes grāmatas komentāri. Tajos atklājas viņa garīguma oriģinalitāte un dziļums. Centrālā ir Baznīcas tēma. Autors apgalvo, ka Baznīcu nedrīkst atdalīt no Kristus, kurš ir vienīgais Vidutājs starp Dievu un cilvēkiem. Baznīca – Kristus Miesa – ņem dalību šajā vidutājdarbībā. Katru dienu Kristum ir jāpiedzimst mūsos, jānomirst un jāceļas augšā – atgādina pr. Otpērs. Savukārt Marija ir Baznīcas paraugs. Marijai pieder privileģēta loma Dieva pestīšanas plānā. To savos darbos ļoti labi atklāj autors, kuru var uzskatīt par pirmo ievērojamāko marioloģijas speciālistu Rietumos. Svētais tēvs piebilda, ka mīlestība pret Vissvētāko Jaunavu Mariju palīdzēja A. Otpēram atklāt patiesās kristīgās dzīves avotu – Dievu. Intelektuālā dzīve un studijas ir ļoti būtiski Dieva iepazīšanas procesā. Taču vislielākā nozīme ir mīlestībai. Tikai tad, kad mēs mīlam Dievu, varam Viņu patiesi iepazīt. Pāvests atgādināja, ka mīlestība ir galvenā Dieva pazīšanas atslēga.

Pāvests uzrunāja jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus. „Dārgie jaunieši, augšāmceltais Kristus piepilda jūsu sirdis ar mīlestību, lai sekotu Viņam ar prieku un jaunības entuziasmu” – teica Benedikts XVI. Atgādināja, ka pirms divdesmit pieciem gadiem Jānis Pāvils II uzticēja jauniešiem koka krustu, kas sāka savu lielo ceļojumu pa pasauli. Pāvests apsveica sv. Laurencija jauniešu centra pārstāvjus. Krusta nodošanās ceremonijā piedalījās Pontifikālās laju padomes prezidents un Pasaules Jauniešu dienu organizators kard. Staņislavs Rilko.

Pēc vispārējās audiences, krusts un Dievmātes ikona, mūzikas un dziesmu pavadībā, tika nesti procesijā pa Romas ielām. Apstājoties vairākās vietās pilsētas centrā, jaunieši liecināja, ka tikai Jēzū Kristū, kurš nomira un augšāmcēlās, mēs saņemam pestīšanu. 25. gadadienas atceres svinības noslēgsies jauniešu centrā, kur šovakar tiks svinēta Svētā Mise.

23. aprīlī jaunie kristieši veiks svētceļojumu uz Mentorelles svētnīcu (Itālija), kur pastorālo darbu veic poļu misionāri. Tās pašas dienas vakarā krusts ar automašīnu tiks aizvests uz Poliju. Svētceļojuma pirmais posms būs Jasna Guras svētnīca Čenstohovā. 66. dienās krusts apmeklēs 39 diecēzes un studentu pastorālos centrus. Tā būs sagatavošanās Pasaules Jauniešu dienu svinībām, kas 2011. gadā notiks Madridē.

S. Krivteža, J. Evertovskis / Vatikāna Radio