Kanādas Katoliskā Baznīca pāvesta klātbūtnē vēlas izlīgt ar indiāņu kopienu

29. aprīlī, pēc vispārējās audiences, pāvests tiksies ar Kanādas indiāņu kopienas pārstāvjiem. Delegācijā ietilpst Pirmās nācijas, jeb iezemiešu asamblejas nacionālais vadītājs Fils Fontēņs, Kanādas Bīskapu konferences prezidents, arhibīskaps Džeimss Vaisbergers un citi.

Kanādas iezemieši turpina izjust sekas, ko atstājusi kādreizējā Indiāņu rezidenciālo skolu sistēma. Lielākoties, apmēram 60% šo skolu, vadīja Katoliskās Baznīcas diecēzes un reliģiskie ordeņi. Ap 30 % skolu atradās Anglikāņu Baznīcas, pārējie 10% - Kanādas Apvienotās kristiešu kopienas pārziņā.

Pirmās Indiāņu reliģiskās skolas tika nodibinātas 1840. gadā ar mērķi asimilēt Kanādas iezemiešus Eiropas izcelsmes kanādiešu sabiedrībā. Indiāņu bērni piespiedu kārtā tika nošķirti no ģimenēm. Viņiem vairs nebija ļauts sarunāties savā valodā. Skolās bieži vien valdīja antisanitāri apstākļi, daudzi bērni mira no tuberkulozes. Pēdējā šāda skola tika slēgta tikai 1996. gadā, pēc tam, kad gaismā nāca fakti par bērnu psiholoģiskās un seksuālās izmantošanas gadījumiem no skolotāju puses.

Šodien Indiāņu rezidenciālo skolu sistēma tiek vērtēta kā daļa no etniskā un kultūras genocīda, kas tika piekopts pret Kanādas iezemiešiem.

Šais dienās Otavā bija sarīkota preses konference, kuras laikā arhibīskaps Džeimss Vaisbergers Kanādas Pirmās nācijas asamblejas vadītāja Fila Fontēņa klātbūtnē apliecināja, ka tikšanās ar pāvestu kalpos kā apstiprinājums Kanādas Katoliskās Baznīcas un iezemiešu kopienas savstarpējam lēmumam sākt jaunu sadzīvi piedošanas, cieņas un draudzības garā. Arhibīskaps Vaisbergers Baznīcas vārdā lūdza piedošanu Kanādas iezemiešu tautām, tāpat kā 1990. gados to jau bija darījušas reliģiskās kopienas un diecēzes, kas savulaik bija saistītas ar rezidenciālajām skolām.

I. Šteinerte/Vatikāna Radio