Paskvetta – tā Itālijā sauc Lieldienu pirmdienu, jeb otrās Lieldienas. Itālieši šo
dienu cenšas pavadīt dabā. Jo īpaši tad, ja valda tīkams, pavasarīgs laiks, kā tas
bija aizvadītajā Paskvettas dienā. Arī man bija radusies iespēja doties ārpus Romas,
uz Tivoli pilsētiņu Tiburtīnu kalnos. Apmeklētāju uzmanību nelielajā Tivoli visvairāk
piesaista imperatora Hadriana villas drupas un Villa d’Este pils ar tai piegūlušo
Strūklaku dārzu. Šoreiz vairāk tieši par to.
Villa d’Este ir Renesanses meistardarbs.
Katram elementam, kas redzams šai greznajā pilī, ir dziļa, simboliska nozīme. Šeit
savijas mīti un realitāte. Ar mītisku tēlu palīdzību tiek attēlotas senās Romas, viduslaiku
un Renesanses laikmetu vēsture un vērtības. Fresku veidā tās atspoguļojas uz pils
greznajām sienām un griestiem, savukārt plašajā parkā uz atpūtniekiem noraugās majestātiskas
tēlniecības figūras, no kurām izšļācas lielākas un mazākas ūdens strūklas. Pils komplekss
šodien ir pārvērsts par muzeju, kas ir pieejams visiem interesentiem, taču tā izveidotājs
un kādreizējais īpašnieks bija kardināls Hipolīts d’Este.
Kā vēstī vēsturiski
apraksti, bagātais un dižmanīgais kardināls, bēdīgi slavenās Lukrēcijas Bordžas dēls,
ir pārdzīvojis dziļu sarūgtinājumu pēc neveiksmīgiem centieniem kļūt par pāvestu.
Noslēdzoties konklāvai, viņš devies meklēt vientulību un mierinājumu senajā Tivoli
pilsētiņā Tibēras apgabalā netālu no Romas. Tivoli kādreiz dzīvoja etruski, bet Romas
impērijas laikā tā izvērtās par plašāku apdzīvotu vietu. Vislielāko uzplaukumu tā
ieguva imperatora Hadriana laikā. Viņš Tivoli kalnu ieleju bija izvēlējies par vietu
savai villai. Vēsturē Hadrians ir iegājis kā viens no pazīstamākajiem mākslas patroniem.
Vairākus
gadsimtus vēlāk, Renesanses uzplaukuma laikā, par ievērojamu mākslas aizbildni izvērtās
jau pieminētais kardināls Hipolīts d’Este. Piedzīvojis vilšanos netiekot pāvesta amatā,
savu laiku un spēkus viņš veltīja brīnišķīga dārza izveidei. Pateicoties tā laika
pazīstamākajiem tēlniecības, arhitektūras, dārzniecības un hidraulikas meistariem,
šodien var apbrīnot Tivoli un Romas fontānu grupu, Simts strūklaku aleju, Herkulesa
statuju un daudzus citus lielākus un mazākus mākslas veidojumus, kuru kopējā iezīme
ir neparastā ūdens un akmens harmonija. Taču vislielākais brīnums Villa d’Este dārzā
ir Ūdens ērģeles. Tās darbina ūdens un gaiss. Lai arī ērģeles ir veidotas XVI gadsimtā,
ideja ir dzimusi jau I gadsimta Aleksandrijā. Villa d’Este kompleksā skatāmās ērģeles
ir papildinātas ar senās Grieķijas un Romas impērijas dievību statujām. Šodien precīzā
dienas laikā atveras ērģeļu durtiņas un automātiski tiek atskaņots Ferenca Lista veltījums,
kas ir sacerēts speciāli šīm ērģelēm. Jāpiebilst, ka pazīstamais ungāru komponists
d’Estes namā Tivoli pavadīja sava mūža beigu daļu – no 1865. līdz 1886. gadam.
Vairāku
gadsimtu gaitā pēc Ūdens ērģeļu izveides, to stabules bija paspējušas aizkaļķoties
un nespēja vairs atskaņot kādreizējos liriskos mūzikas toņus, kuros bija dzirdamas
putnu dziesmas un vēja šalkoņa. Pēc apmēram 100 gadu pārtraukuma, pateicoties Lielbritānijas
ērģeļu atjaunošanas speciālistiem, Ūdens ērģeles skan atkal. Tās ir kā vārti uz pārējām
strūklakām, taciņām un skulptūrām, kas ir aplūkojamas Villa d’Este dārzā.
Viena
otrai pretim dārzā ir nostatītas divas grandioza lieluma skulptūru grupas, kurās simboliskā
veidā attēlotas Tivoli un Roma. Abas pilsētas ir veidotas kā dievības sievietes izskatā.
Tās papildina citas statujas. Romai blakus mākslinieks ir vēlējies attēlot mītisko
vilceni ar dvīņubrāļiem Remu un Romulu. Tās pakājē plūst ūdens strauts, kas simbolizē
Tibras upi. Strauta vidū tēlnieks ir nolicis akmens laivu. Tā, savukārt, attēlo Tiberīnas
salu pāri Tibrai. Romas impērijas laikā sala bija iekārtota kā milzīgs kuģis, kurš
tiecas pretim jūrai.
„Roma un Tivoli miniatūrā” – tā ekskursiju vadītāji iesāk
savu stāstījumu par šīm divām skulptūru grupām, kuras savieno Simts strūklaku aleja
ar vairākiem lieliem akmens ērgļiem virs tās un 100 mītisku zvēru galvām, no kurām
šļācas veldzējoša ūdens strūklas. Kardināla Hipolīta d’Estes ieceri un pūliņus šodien
apbrīno neskaitāmi tūristi, kas nelielajā kalnu pilsētiņā Tivoli ierodas no visas
pasaules.