Lielā ceturtdiena Vatikānā: hrizmas svētīšanas Svētā Mise

Lūgties nozīmē pavadīt katru ikdienas mirkli ciešā draudzībā ar Kristu un uzticēt viņam savus panākumus un neveiksmes, pūles un priekus – norādīja Benedikts XVI, uzrunājot Romas diecēzes bīskapus un priesterus. Lielās ceturtdienas rītā pāvests svinēja hrizmas svētīšanas dievkalpojumu. Homīlijā pievērsās priestera identitātes un sūtības galvenajām raksturiezīmēm.

Dievkalpojuma laikā, kas notika Vatikāna bazilikā, pāvests svētīja katehumenu, slimnieku svaidīšanas un svētās hrizmas eļļas. Katehumenu eļļa ir paredzēta tiem, kas gatavojas kristībai. Pieņemot šo sakramentu, mēs ieejam jaunajā dzīvē, kas ir Lieldienu dāvana. Slimnieku svaidīšanas eļļa atklāj, ka Lieldienu noslēpums ir uzvara pār ļaunumu, kas izpaužas arī slimībās. Savukārt svētā hrizmas eļļa ir paredzēta iestiprināšanas sakramentam, tas ir, Svētā Gara īpašai saņemšanai, kā arī priesterības sakramenta piešķiršanai. Ar priesterības starpniecību Lieldienu noslēpums ir klātesošs visos laikos un vietās.

Pēdējo Vakariņu laikā Jēzus lūdzās par savu mācekļu svētdarīšanu. Jēdziens „svēts” vispirms attiecas uz paša Dieva dabu. Vienīgi Dievs ir svēts šī vārda dziļākajā nozīmē – skaidroja Benedikts XVI. Runājot par cilvēkiem, būt svētam, nozīmē ņemt dalību dievišķajā dabā. Svētdarīt kādu lietu vai personu, nozīmē, nodot to Dieva īpašumā. Tas, kurš ir svētdarīts, pieder vairs nevis pasaulei, bet Dievam. Ordinācija ir cieši saistīta ar svētdarīšanu. Pēdējā norāda uz priesterības pašu būtību. Priesteris ir Dievam veltīta persona. Jēzus lūdzās, lai Viņa mācekļi tiktu „svētīti patiesībā”. Tad piebilda: „Tavs vārds ir patiesība” (Jņ 17, 17). Dieva vārds pārveido Kristus mācekli. Šajā kontekstā pāvests aicināja klātesošos dvēseļu ganus pievērst uzmanību savai dzīvei. Pārdomāt, vai tie patiešām labi pazīst un mīl Dieva vārdu? Vai šis vārds ieņem centrālo vietu viņu dzīvē? Svētdarīt patiesībā nozīmē darīt, lai viņi būtu viens ar Kristu. Priesteris ir cieši vienots ar Kristu. Taču šī vienotība ietver sevī arī atteikšanos un pilnīgu savas gribas atdevi Kungam.

Ar ordinācijas laikā izteikto „jā” vārdu esam īstenojuši šo fundamentālo atteikšanos, proti, esam atsacījušies no vēlmes būt autonomiem un tiekties pēc piepildījuma uz savu roku un saviem spēkiem – skaidroja pāvests. Taču ir nepieciešams no dienas dienā īstenot šo lielo „jā” daudzos mazajos „jā” un izdarīt mazās atsacīšanās. Šis „jā”, kas izpaužas mazajos soļos un kopā veido lielo „jā”, varēs īstenoties bez rūgtuma un sevis žēlošanas tikai tad, ja mūsu dzīvē centrālo vietu ieņems Kristus.

Benedikts XVI atgādināja, ka attiecību ar Kristu izkopšanas pamatā ir lūgšana. Tā stiprina mūsu draudzību ar Viņu un palīdz Viņu aizvien labāk iepazīt. Lūgties nozīmē visu uzticēt Dievam – visas rūpes un priekus, visu savu personu. Svarīgi ir nemitīgi mācīties lūgties kopā ar Baznīcu – atgādināja pāvests. Celebrēt Euharistiju nozīmē lūgties kopā ar Baznīcu.

Būt svētdarītiem patiesībā, nozīmē atzīt arī to, ka patiesība un mīlestība ir prasīgas. Priesteris nedrīkst padoties kompromisiem, tam jāpretojas ļaunumam un jāpalīdz atklāt cilvēkam patieso labumu. Kristus pieprasa saviem mācekļiem, lai tie patiesi sevi svētdarītu. Pieprasa īstu pārveidošanu. Jēzus māceklis pieder Dievam. Priesteris ir patiesības un mīlestības cilvēks.

Hrizmas svētīšanas dievkalpojuma laikā priesteri atjaunoja priesterības solījumus. Pēc liturģijas svinībām, Benedikts XVI dažus vārdus adresēja Akvilas arhibīskapam Džuzeppe Molinari. Traģisko notikumu dēļ viņš šodien nevar sapulcināt savas diecēzes priesterus uz hrizmas svētīšanas dievkalpojumu. „Vēlos viņam nosūtīt šīs svētās eļļas kā dziļas vienotības un garīgās tuvības zīmi”, sacīja pāvests, novēlot, lai šīs eļļas pavada cietējus visu atjaunotnes laiku, palīdz dziedināt ievainojumus un uztur cerībā.

J. Evertovskis / Vatikāna Radio