Palmu svētdiena Vatikānā: dzīvi piepilda atteikšanās un mīlestība

Svētceļojuma galvenais mērķis ir tikšanās ar Kristu, Viņa pielūgšana un, līdz ar to, mūsu dzīves vissvarīgāko attiecību nostādīšana piemērotajā vietā – atgādināja Benedikts XVI Pūpolu svētdienas Svētās Mises homīlijā. 5. aprīlī ļaužu pārpildīto Vatikāna laukumu rotāja palmu un olīvu zari. Dievkalpojums iesākās ar grandiozu procesiju, tādā veidā pieminot Kristus ieiešanu Jeruzalemē Viņa ciešanu un nāves priekšvakarā. Ar Pūpolu svētdienu sākas Klusā nedēļa. Klātesošo vidū sevišķi daudz bija jauniešu, jo svētdien Baznīca atzīmēja arī XXIV Pasaules Jauniešu dienu.

Vēršoties pie sv. Pētera laukumā sanākušajiem svētceļniekiem un, īpaši, Pasaules Jauniešu dienas dalībniekiem, pāvests runāja par Debesu valstību. Jēzus sludināja, ka Viņa valstība nav no šīs pasaules. Kādu valstību mēs vēlamies? Varbūt gribam, lai tā būtu no šīs pasaules? – jautāja Svētais tēvs, vispirms atgādinot Pasaules Jauniešu dienu nozīmi. Svētie Raksti runā par grieķiem, kuri neatlaidīgi meklēja Dievu. Ar divu apustuļu – Filipa un Andreja starpniecību, viņi izteica lūgumu: „Mēs gribam redzēt Jēzu” (Jņ 12, 21). “Dārgie draugi, sacīja pāvests, tāpēc arī mēs esam pulcējušies šeit. Mēs gribam redzēt Jēzu. Šī mērķa labad, pagājušajā gadā, tūkstošiem jauniešu devās uz Sidneju. Protams, no šī svētceļojuma tie gaidīja daudzas lietas. Taču galvenais mērķis bija šis: mēs gribam redzēt Jēzu”.

Debesu valstība ir augšāmcēlušā Kristus klātbūtne mūsu vidū. Pāvests norādīja uz divām tās raksturīgākajām īpašībām. Pirmkārt, valstība ir saistīta ar krustu. „Ja kviešu grauds, iekritis zemē, nemirst, tas paliek viens, bet ja mirst, nes daudz augļu” (Jņ 12, 24). Otrkārt, Dieva valstība ir universāla. Jēzus sevi atdod pilnībā. Līdz ar to, augšāmcēlies, Viņš var piederēt visiem un būt klātesošs visu cilvēku vidū. Viņa mīlestība sasniedz visus ļaudis. Universālajā aspektā ietilpst krusta noslēpums. Tāpat kā Jēzus, arī mēs esam aicināti atteikties no sevis, pārvarēt savu egoismu un iziet pretī tuvākajam. Tikai tādā veidā varam veidot mieru.

Benedikts XVI norādīja uz mūsu cilvēciskās eksistences pamatlikumu: tas, kurš vēlas dzīvot tikai priekš sevis un visu iegūt vienīgi sev, pazaudē dzīves jēgu. Viņa dzīve paliek tukša. Turpretī, tas, kurš dāvā sevi citiem, piepilda arī savu dzīvi. Mīlestības būtība pastāv atvērtībā un sevis atdevē citiem un Dievam. Šo sevis dāvāšanas principu esam aicināti izdzīvot savā konkrētajā ikdienā, balstoties nevis tikai uz saviem spēkiem, bet – vispirms uz Kungu. Esam aicināti pieņemt krustu, jo tikai tādā veidā varam sevi patiesi īstenot – atgādināja pāvests, atsaucoties arī uz savas dzīves pieredzi.

Homīlijas noslēgumā Benedikts XVI vēlreiz norādīja uz mūsu dzīves „vērtību hierarhijas” nozīmi. Dieva griba ir svarīgāka par mūsu pašu gribu. Esam aicināti katrai lietai ierādīt savu atbilstošo vietu dzīvē. Vispirms esam aicināti uzticēties Kungam un pieņemt Viņa gribu, kas ir nekas cits kā patiesība un mīlestība. Mūsu dzīve tiek piepildīta un darīta laimīga, ja ievērojam šādu kārtību.

Palmu svētdienas liturģisko svinību noslēgumā Austrālijas jaunieši nodeva saviem Madrides vienaudžiem Pasaules Jauniešu dienu krustu un Dievmātes ikonu. Pāvests mudināja jauniešus pavadīt krustu pa tā ceļiem, lai, tādējādi, atrastu paši savu ceļu. Kad pieskaramies krustam un to nesam, tad piedzīvojam Dieva mīlestības brīnišķīgo noslēpumu un atklājam visskaistāko patiesību par to, ka dzīves piepildījums meklējams krusta pieņemšanā, ciešā draudzības saiknē ar Kristu un mīlestībā pret Dievu un līdzcilvēkiem.

J. Evertovskis / Vatikāna Radio