"Ticēt cilvēka personai!" – pāvesta ieteikums G20 samita dalībniekiem
Londonā noslēdzies Pasaules lielvalstu samits. Vairāku vēstuļu klāstā, ko saņēma tā
dalībnieki, bija arī pāvesta Benedikta XVI vēstule, kurā apliecināts atbalsts centieniem
pārvarēt globālo krīzi un uzsākt tādu pasaules ekonomikas izaugsmi, kas notiek, pateicoties
bagāto valstu atbalstam nabadzīgajām valstīm. Izmantojot izdevību, pāvests atgādina,
ka ekonomiskās darbības centrā ir jāizvirza ētika. Viņš pauž satraukumu, ka pašreizējā
ekonomiskā situācija varētu mazināt, vai pat apturēt palīdzības programmu īstenošanu
jaunattīstības valstīm.
Vēstulē Benedikts XVI raksta, ka viņš tikko ir atgriezies
no Āfrikas, kur bijusi izdevība savām acīm vērot skarbo īstenību, ko iezīmē trūkums
un atstumtība, ko vēl vairāk pastiprina pašreizējā krīze. „Man bija iespēja redzēt
arī milzīgos cilvēciskos resursus, ar kādiem ir svētīts šis kontinents un kurus tas
var piedāvāt pārējai pasaulei,” piebilst pāvests. Viņš izsaka vērojumu, ka Londonas
samits, tāpat kā iepriekšējā šāda veida tikšanās, kas 2008. gadā notika Vašingtonā,
praktisku apsvērumu dēļ ir ierobežots. Tajā piedalās tikai valstis, kuras saražo 90%
pasaules kopprodukta un 80% laiž apgrozījumā pasaules tirgū. Āfriku šais ietvaros
pārstāv tikai viena valsts un dažas reģionālās organizācijas.
Benedikts XVI
uzsver, ka šāda situācija samita dalībniekiem liek izdarīt padziļinātu izvērtējumu,
jo tie, kuru balsij pieder vismazākais spēks politiskajā arēnā, ir tie paši, kuri
visvairāk cieš no krīzes postošajām sekām, par kurām viņi paši nav atbildīgi. Taču,
ilgstošā notikumu attīstībā, viņiem pieder vislielākais potenciāls sniegt ieguldījumu
visu cilvēku progresā.
Pāvests iesaka pievērsties daudzpusējiem mehānismiem
un struktūrām, kas veido daļu no ANO un tās asociētajām organizācijām, lai liktu sadzirdēt
visu pasaules valstu balsis un nodrošinātu, lai G20 samitu lēmumus varētu atbalstīt
visi.
Vēstules tupinājumā Katoliskās Baznīcas galva pievēršas ētiskajai dimensijai.
Viņš norāda, ka finansu krīzes cēloņi daļēji ir meklējami ētiskās uzvedības trūkumā.
Tie, kas darbojas ekonomikas sektorā, zaudē uzticību tā darbības veidiem. Taču, neraugoties
uz to, finansu, tirdznieciskā un ražošanas sistēmas ir cilvēku radītas. Ja šīs sistēmas
kļūst par aklas ticības objektiem, tad tās ir pakļautas sevis sagrāvei. Vienīgais
patiesais un stiprais pamats ir ticība cilvēka personai. Tāpēc visi ieteikumi šīs
krīzes atrisinājumam, ir jābalsta uz ģimeņu drošību un strādnieku stabilitāti. Tas
ir jādara ar atbilstošiem reglamentācijas un kontroles mehānismiem, kas palīdzētu
atgriezt ētisko dimensiju finansu pasaulē.
„Ja šīs krīzes galvenais elements
ir ētikas deficīts ekonomiskajās struktūrās, tad tā pati krīze māca, ka ētika neatrodas
ekonomikas ārpusē, bet gan tās iekšienē. Tāpēc ekonomika nespēj darboties, ja tajā
trūkst šīs ētiskās sastāvdaļas,” raksta pāvests samita dalībniekiem.
Vēstules
noslēgumā viņš vēlreiz uzsver, ka ir jāatjauno ticība cilvēka personai. Šai ticībai
ir jāiezīmē katrs solis, kas tiek sperts krīzes atrisināšanas labā. Praksē šo ticību
vislabāk īstenot ir drosmīgi un dāsni sadarbojoties starptautiskajā līmenī. Tikai
tādējādi varēs veicināt patiesi cilvēcisku un integrālu attīstību.
Ieteicis
pozitīvi ticēt cilvēka personai, pāvests visvairāk rosina ticēt nabadzīgākajiem pasaules
iedzīvotājiem – tiem, kas dzīvo Āfrikā un citos ārkārtēja trūkuma skartajos pasaules
reģionos. „Tas ir tas, kas vajadzīgs, lai spētu iziet no krīzes vienreiz un uz visiem
laikiem,” uzsver Benedikts XVI un piebilst, ka tas nav iespējams, pagriežot muguru
kādam atsevišķam pasaules reģionam.