Pāvesta vēstījums 46. Pasaules lūgšanu dienā par paaicinājumiem uz priesterību un klosterdzīvi

«Paļāvība Dieva iniciatīvai un cilvēka atbilde» - tāds ir Benedikta XVI vēstījuma 46. Pasaules lūgšanu dienā par paaicinājumiem, kas tiks atzīmēta 3. maijā. Baznīcā bieži dzirdam Kristus vārdus: „Lūdziet pļaujas Kungu, lai viņš sūta strādniekus savā pļaujas laukā!” (Mt 9,38). Lūdziet! Paaicinājums uz priesterību un konsekrēto dzīvi ir īpaša dāvana – vēstījumā raksta pāvests. – Tajā atklājas Dieva pestīšanas un mīlestības plāns attiecībā uz atsevišķu cilvēku un visu pasauli. Vispārējā aicinājumā uz svētumu skaidri redzam Dieva iniciatīvu. Dievs izvēlas cilvēkus, lai viņi kalpotu un liecinātu par Jēzu Kristu. Mācītājs paaicināja divpadsmit apustuļus, lai „tie sekotu Viņam, sludinātu, dziedinātu slimības un izdzītu ļaunos garus” (Mk 3,14-15). Apustuļu piemēram sekoja citi mācekļi. Atvērti Svētā Gara darbībai, priesteri un reliģiozo ordeņu locekļi savu dzīvi pilnībā velta Evaņģēlija sludināšanai.

„Pateiksimies Dievam, ka arī šodien Kungs aicina strādniekus savā pļaujas laukā – raksta Svētais tēvs. – Lai gan dažos pasaules reģionos strauji sarūk priesteru skaits, Baznīca pārdzīvo dažāda veida grūtības un ierobežojumus, tomēr esam pārliecināti, ka Kristus ir tas, kurš vada Baznīcu un aicina dažādu kultūru cilvēkus sekot Viņam” – lasām vēstījumā.

Benedikts XVI atgādina, ka ticīgo pienākums ir lūgties par paaicinājumiem uz priesterību un klosterdzīvi. To varam darīt ģimenes, draudzes, ekleziālās kustības vai grupas ietvarā. Lūgšana stiprina paļāvību un ticību Dievam. Katoliskās Baznīcas katehisms skaidro, ka „morāliskā dzīve ir atbilde Kunga mīlestības pilnajam priekšlikumam. Tā ir Dieva atzīšana, paklausīga sekošana Viņam un pateicības kults. Tā ir sadarbība ar Dievu Viņa nodoma īstenošanā vēstures gaitā.”

Kad iedziļināmies Euharistijas noslēpumā, tad saprotam, ka „paļāvība Dieva priekšlikumam” veido un piešķir jēgu arī „cilvēka atbildei”. Apustuliskajā pamudinājumā Ecclesia de Eucharistia Jānis Pāvils II skaidro, ka Baznīcā Euharistija ir nevis viena no Dieva dāvanām, bet gan tās vislielākais dārgums. Tajā Kristus dāvā mums pats sevi. Priesteri ir aicināti turpināt šo noslēpumu līdz pat Kunga atnākšanai. Euharistijā viņi mācās „aicinājuma dialogu”. Tas ir dialogs starp Tēva brīvo iniciatīvu un paļāvības pilno cilvēka atbildi.

Apziņa, ka esam Kristus mīlestības atpestīti, mudina mūs aizvien vairāk paļauties uz Viņu. Gadsimtu gaitā tūkstošiem vīriešu un sieviešu ir atteikušies no visa, lai sekotu Kristum un dzīvotu saskaņā ar Evaņģēliju, kas viņiem kļuva par radikāla svētuma skolu. Arī šodien daudzi cilvēki iet pa šo evaņģēliskās pilnības ceļu. Klosteros un institūcijās dzīvojošo brāļu un māsu liecība norāda uz Dieva valstības noslēpumu, kas īstenojas jau tagad, bet savu piepildījumu iegūs debesīs.

Benedikta XVI vēstījums 46. Pasaules lūgšanu dienā par paaicinājumiem uz priesterību un klosterdzīvi datēts ar šī gada 20. janvāri.

S. Krivteža / Vatikāna Radio