Pāvesta vizīte Romas Jēzus Sv. Vaiga draudzē

Pat ja saule bieži vien nav redzama, mēs zinām, ka tā spīd. Dievs arī ir mums līdzās, palīdz un pavada mūs – sacīja Benedikts XVI, uzrunājot Jēzus Svētā Vaiga draudzes locekļus, kuri, neskatoties uz lietaino laiku, bija ieradušies uz tikšanos ar pāvestu. 29. martā Svētais tēvs apmeklēja draudzi, kas atrodas Mūžīgās pilsētas Maļianas rajonā. Mainīgais laiks varbūt ir „šī pirms Lieldienu laika zīme”, kad izjūtam Kunga ciešanas un mūsu šodienas pasaules visas problēmas – norādīja pāvests. Ar šo apziņu, ka Dievs mums ir līdzās, iesim pretī Kristus Augšāmcelšanās svētkiem! Mēs zinām, ka dzīve ir pilna ar ciešanām un grūtībām, taču zinām arī to, ka aiz tām atrodas Dieva labestības saule.

Jēzus Svētā Vaiga draudze iepriekš bija nosaukta sv. Maksimiliana Kolbes vārdā. Pirmā kapela uzbūvēta 1975. gadā. 1992. gadā par tās prāvestu nominēts pr. Luidži Kolucci, kurš tur kalpo arī šodien. Uzreiz pēc ierašanās draudzē, viņš apmeklēja visas 2100 ģimenes. Sagaidot pāvestu, pr. Kolucci uzsvēra, ka visi esam sapulcējušies ar vienu mērķi, proti, klausīties, ko teiks Svētais tēvs. Plkst. 9.30 Jēzus Svētā Vaiga dievnamā pāvests celebrēja Euharistiju, uzrunāja bērnus, kuri gatavojas Pirmajai Svētajai Komūnijai un tikās ar draudzes Pastorālās padomes locekļiem.

Svarīgi, lai personīgā un kopīgā lūgšana vienmēr ieņemtu pirmo vietu mūsu dzīvē – homīlijā sacīja Benedikts XVI. Skaidrojot Lielā gavēņa piektajai svētdienai veltītos Svēto Rakstu lasījumus, viņš atgādināja, ka katra cilvēka sirdī mīt dziļas slāpes redzēt un iepazīt Kristu. Dieva Dēla pagodināšana, par kuru runā evaņģēlists Jānis, notiek caur ciešanām un nāvi pie krusta. Tikai šādi īstenojas visu cilvēku pestīšanas plāns. Krusts ir mīlestības virsotne. Svētais tēvs pasvītroja, ka Kristus ciešanu un nāves noslēpumu esam aicināti izdzīvot nevis kā vērotāji no malas, bet kā „galvenie varoņi”, kopā ar Viņu, esot iesaistīti Viņa krusta un augšāmcelšanās noslēpumā.

Ko nozīmē būt Kristus misijas līdzdalībniekiem? – jautāja pāvests. Pats Jēzus to paskaidro, runājot par kviešu graudu. „Ja kviešu grauds, iekritis zemē, nemirst, tas paliek viens, bet ja mirst, tad nes daudz augļu” (Jņ 12, 24). Jēzus pielīdzina sevi kviešu graudam. Viņš mirst, lai nestu augļus. Nepietika tikai ar Dieva Dēla iemiesošanos – skaidroja pāvests. Lai piepildītu pasaules pestīšanas plānu, Viņam vajadzēja atdot savu dzīvību. Tieši caur nāvi un augšāmcelšanos atklājās dzīvības pilnība. Viņa nāve bija mīlestības triumfs. Kristus parādīja, ka mīlestība, un tikai mīlestība – ir stiprāka par nāvi.

Tomēr Jēzus ir ne tikai īsts Dievs, bet arī īsts cilvēks, kurš visā pilnībā izjuta ciešanu lielo smagumu. Viņš lūdza „attālināt biķeri”, bet tajā pašā laikā apliecināja savu pilnīgo atdevi Tēva gribai. „Tēvs, pagodini savu vārdu” (Jņ 12, 28). Tas nozīmē, „es pieņemu krustu”. Benedikts XVI norādīja, ka pieņemot krustu, mēs pagodinām Dievu un atzīstam Viņa mīlestības lielumu. Mums jāseko Jēzus paraugam un jātiecas savu gribu pārveidot, saskaņot to ar Dieva gribu. Tieši lūgšana ir tā, kur mēs atveram savu sirdi, ļaujam, lai mūsu egoistiskās vēlmes tiktu pārveidotas. Lūgšanā mēs atveramies Dieva gribai.

Krusta ceļu nākas iet katram Jēzus māceklim. „Ja kāds grib man kalpot, lai seko man”. Kristietim, kurš vēlas īstenot savu aicinājumu, nav citas alternatīvas – atgādināja pāvests. Nav cita ceļa, lai piedzīvotu prieka pilnību un nestu bagātīgus mīlestības augļus. Tas ir sevis atdeves ceļš. Lai savu dzīvi piepildītu ar jēgu, esam aicināti sevi dāvāt Dievam un cilvēkiem.

Uzrunājot Jēzus Svētā Vaiga draudzes ticīgos, Benedikts XVI mudināja atvērties šī Vaiga spožumam. Ļaut, lai tas apgaismo sirdi. Tāpēc kristieša dzīvē būtiska nozīme ir lūgšanai. Pāvests pauda gandarījumu par šīs draudzes lielo ieguldījumu liturģijas izkopšanā, jauniešu katehēzē un viņu vecāku evaņģelizācijas darbā. „Īpašus iedrošinājuma vārdus vēlos teikt jums, dārgie jaunieši: Ļaujiet, lai Kristus jūs savaldzina! Ticības acīm uzlūkojot Viņa attēlu, jautājiet: Jēzu, ko vēlies, lai es kopā ar Tevi un Tavā labā darītu? Klausieties Viņā un, ļaujoties Svētā Gara vadībai, attīstiet Viņa plānu. Nopietni gatavojieties veidot vienotas un Evaņģēlijam uzticīgas ģimenes un būt par Viņa lieciniekiem sabiedrībā, kurai ir vajadzīgas šīs liecības”.

Pāvests apliecināja jauniešiem, ka lūdzas par viņiem, un uzaicināja ceturtdien ierasties sv. Pētera bazilikā, lai sagatavotos Pasaules Jauniešu dienai, kas tiks svinēta Palmu svētdienā. Benedikts XVI aicināja atcerēties arī Jāni Pāvilu II viņa nāves ceturtajā gadadienā. Viņš daudzas jo daudzas reizes iedrošināja jauniešus doties pretī Kristum un sekot viņam nesavtīgi un ar lielu entuziasmu.

Uzrunājot Jēzus Svētā Vaiga draudzes bērnus, Benedikts XVI pauda prieku būt viņu vidū. Tā kā bērni gatavojas Pirmajai Svētajai Komūnijai, pāvests atgādināja, ka Svētā Komūnija ir tikšanās ar Jēzu. Evaņģēlijs liecina, ka cilvēki „vēlējās redzēt Jēzu”. Arī mēs visi gribam redzēt un iepazīt Jēzu, kurš ir mūsu vidū. Pirmās Svētās Komūnijas dienā bērni piedzīvo, ka Jēzus ir viņiem ļoti tuvu. Kas attiecas uz Lieldienām, tad šo svētku skaistuma avots ir Jēzus. Svētais tēvs mudināja bērnus rūpīgi sagatavoties Kristus Augšāmcelšanās svētkiem un Pirmajai Komūnijai, piedzīvot daudz prieka brīvdienās, un paturēt prātā, ka svētku centrālais notikums ir nevis pusdienas, bet tikšanās ar pašu Jēzu. Ja Kristum ierādām galveno vietu, tad „pēc tam arī pusdienas var būt labas…” – ar smaidu sacīja Svētais tēvs. „Lūdzieties par mani, es lūdzos par jums!”

Tiekoties ar draudzes Pastorālās padomes locekļiem, Benedikts XVI atgādināja, ka šodien, sekulārisma laikmetā, ir sevišķi svarīgi, lai priesteris nebūtu atstāts viens pats. Svarīgi, lai viņam apkārt būtu ticīgie, kuri kopā ar viņu sēj Dieva vārda sēklu un palīdz tai augt. Būtiski ir arī steigties palīgā, atbalstīt un mierināt visus cietējus. Tas īpaši labi bija redzams Kamerūnā – liecināja Svētais tēvs, atsaucot atmiņā savu nesen veikto vizīti Āfrikā. Jaundē ir izveidots liels centrs, kur tiek uzņemti dažādu slimību, tai skaitā, epidēmijas AIDS skartie cilvēki. Pēc Vatikāna II koncila centru izveidoja kanādiešu kard. Ležē, kurš turp devās, lai kā vienkāršs priesteris kalpotu visiem, kuri cieš. Šodien tur redzam ne tikai ciešanas, bet arī ticības un mīlestības milzīgo spēku, kas pārveido cilvēkus un dara tos patiesi humānus.

Savu Āfrikas vizīti Benedikts XVI atsauca atmiņā arī atvadoties no Romas Jēzus Svētā Vaiga draudzes locekļiem. Viņš pateicās draudzes ticīgajiem par viņu lielo entuziasmu un norādīja, ka Āfrikā sastapa daudzus cilvēkus, kuros valda patiess prieks par to, ka viņi ir katoļticīgi un pieder katoļu Baznīcai. Šo prieku Svētais tēvs svētdien redzēja arī romiešos.

J. Evertovskis / Vatikāna Radio