Benedikts XVI: sludinot Kristu, nenodarām cilvēkam netaisnību
Svarīgākā lieta mūsu dzīvē ir tikšanās ar Kristu. Tāpēc centīsimies Viņu iepazīt –
mudināja Benedikts XVI Angolas un Santomē bīskapus, priesterus, reliģisko ordeņu locekļus
un lajus Svētās Mises laikā Luandā. Atsaucoties uz šai dienai veltītajiem Vecās un
Jaunās derības fragmentiem, pāvests atgādināja, ka cilvēka ciešanu dziļākais iemesls
ir Dieva nepazīšana un mīlestības trūkums. Vienīgais ārsts, kas var cilvēku patiesi
dziedināt, ir Kungs. Tas, kurš, apjauzdams savu nabadzību, klauvē pie Žēlsirdības
durvīm, aiziet mājās attaisnots.
Dievs ir bagāts žēlastībā. To no savas pieredzes
mums atklāj sv. Pāvils, kurš ir Luandas pilsētas debesīgais aizbildnis. Pāvests norādīja,
ka šogad svinam apustuļa Jubilejas gadu, lai mācītos no viņa aizvien labāk pazīt Jēzu
Kristu. „Gadsimtu gaitā nemitējas palielināties to cilvēku skaits, kurus ir skārusi
Dieva žēlastība” – sacīja Benedikts XVI. „Arī mēs – tu un es – esam starp viņiem.”
Par to pateicamies Dievam. Mēs pateicamies, ka Viņš vada mūs uz priekšu. Svētais tēvs
pauda gandarījumu, ka var atrasties savu līdzstrādnieku – šīs zemes Kunga vīna dārza
strādnieku vidū. Bīskapi, priesteri, konsekrētās personas, semināristi, katehēti un
dažādu ekleziālo kustību locekļi ir tie, kuri sagatavo „Dieva žēlsirdības vīnu” un
aplej savas „izmocītās tautas brūces”.
Tikšanās ar Jēzu uz Damaskas ceļa bija
izšķiroša sv. Pāvila dzīvē. Kristus viņam parādījās kā žilbinoša gaisma, uzrunāja
un ieguva viņa sirdi. Apustulis redzēja augšāmcēlušos Jēzu, tas ir, cilvēku šī vārda
vispilnīgākajā nozīmē. Tieši pēc šīs tikšanās radikāli izmainījās paša Pāvila dzīve
un mentalitāte. „Dārgie brāļi un draugi, centīsimies iepazīt augšāmcēlušos Kungu!
Kā ziniet, Jēzus – pilnīgs cilvēks, reizē ir arī īsts Dievs. Viņā Dievs kļuva redzams
mūsu acīm, lai mūs darītu par savas dievišķās dzīves dalībniekiem”.
Pāvests
paskaidroja, ka jauno dzīvi mēs saņemam, pateicoties ticībai un kristībai. Caur šo
sakramentu tiekam pārveidoti. Kristība visus ticīgos vieno Kristū – uzsvēra Benedikts
XVI, atgādinot, ka katrs kristietis šodien aicināts atklāt Jēzu saviem laikabiedriem,
no kuriem daudzi dzīvo bailēs un ir apjukuši. Angolā un citur Āfrikā daudzi dzīvo
bailēs no neredzamajiem gariem. Tiem liekas, ka viņus apdraud ļaunuma varas. Viņi
pat nonāk līdz tam, ka nosoda ielu bērnus un vecos ļaudis, jo uzskata, ka šie sabiedrības
locekļi esot burvji. Tādēļ tādus vajagot likt mierā. „Bet ja mēs esam pārliecināti
un guvuši pieredzi, ka bez Kristus dzīve ir nepiepildīta, mums jābūt pārliecinātiem
arī par to, ka nenodarām netaisnību tiem, kuriem mēģinām atklāt Kristu.” Tieši pretēji,
tādā veidā, „dodam cilvēkam iespēju ne tikai saskatīt sevi patiesībā, bet arī iegūt
prieku par atrasto dzīvību. Vēl jo vairāk, mums pienākas to darīt. Mums pienākas dot
šādu iespēju visiem, jo no tās ir atkarīgs cilvēka mūžīgais liktenis.”
Homīlijas
noslēgumā pāvests vēlreiz aicināja klātesošos angoliešus palīdzēt cietējam tuvākajam
sastapt dievišķo Žēlsirdību. Kungs dara mūs par saviem draugiem, Viņš mums atdod pats
sevi Euharistijā, Viņš uztic mums savu Baznīcu. Tāpēc esam aicināti būt par Viņa īstiem
draugiem, izpildot Viņa svēto gribu.