Vesperu dievkalpojums Marijas Apustuļu Karalienes bazilikā Jaundē

Otrdienas pievakarē, plkst. 16. 45 sākās pāvesta vadīts Vesperu dievkalpojums, kurā piedalījās Baznīcas klēra locekļi, ticīgie laji un citu konfesiju kristieši. Benedikts XVI vispirms izcēla vietas nozīmi. Marijas Apustuļu Karalienes godam veltītā bazilika, kurā notika Vesperes, ir uzcelta vietā, kur svētā Gara misionāri bija uzbūvējuši pirmo baznīcu Kamerūnā. „Šī vieta,” teica pāvests, „simboliskā veidā sevī ietver katru jūsu zemes stūrīti. Tāpēc tā ir garīgi vienota ar visām kristīgajām kopienām, kurās jūs veicat savu kalpojumu.”

Tuvojoties sv. Jāzepa svētkiem, pāvests rosināja pārdomāt par svētā Jāzepa lomu Baznīcā. Vēršoties pie priesteriem, viņš sacīja, ka svētais Jāzeps ir tēvs, lai arī viņš nekad nav bijis miesīgs tēvs. Viņš nebija Jēzus bioloģiskais tēvs, un tomēr Jāzeps dzīvoja pilnīgas un iekšējas tēvišķības garā. Būt par tēvu, pirmkārt, nozīmē būt par dzīvības un izaugsmes kalpu. Kristus dēļ viņš iepazina vajāšanas, trimdu un nabadzību, un tomēr, Jāzeps bija uzticīgs un gudrs kalps. „Nepietiek ar intelektu, ja nav uzticības un nepietiek ar uzticību, ja nav gudrības,” uzsvēra Svētais tēvs.

Pāvests atgādināja, ka ir svarīgi atrasties Jēzus Kristus tuvumā. Viņš norādīja, ka Euharistijas svinēšana ir priesteriskās dzīves un viņu ekleziālās misijas centrs. Vēršoties pie semināristiem un jauniešiem, kas vēl meklē savu paaicinājumu, pāvests runāja par prieku, kāds izriet no pilnīgas sevis dāvāšanas Dievam un Baznīcai.

Tiem, kas ir pievienojušies reliģiskās dzīves institūtiem un ekleziālajām kustībām, Kamerūnas zemes viesis atgādināja, ka Kungs intīmā veidā ir vienojis Jāzepu ar Iemiesošanās noslēpumu. Svētais Jāzeps māca, ka var mīlēt bez miesiskas tuvības. Ekleziālo kustību locekļus Benedikts XVI aicināja pievērst uzmanību tiem cilvēkiem, kas atrodas viņu tuvumā, darot žēlsirdības darbus, sniedzot cilvēcisko un kristīgo izglītību jauniešiem, veicinot sieviešu cieņu, kā arī kalpojot dažādos citos veidos.

„Konsekrētā dzīve ir radikāla Kristus atdarināšana,” atgādināja Svētais tēvs. „Tāpēc ir nepieciešams, lai jūsu dzīves stils precīzā veidā liecina par to, kas jums palīdz dzīvot, un lai jūsu darbi neapslēpj jūsu dziļāko identitāti,” viņš teica. Kā piemēru pāvests izcēla tēva Simona Mpekes, saukta par Baba Simon, dzīves svētumu. Šis pazemīgais misionārs, kurš staigāja basām kājām, visus savus spēkus un savu sirdi veltīja dvēseļu aprūpei, un viņam bija sveša jebkāda materiālā labklājība, vai savtīgas intereses.

Vēršoties pie citu kristīgo konfesiju pārstāvjiem, Benedikts XVI sacīja, ka svētā Jāzepa dzīve ir daiļrunīgs piemērs visiem Jēzus mācekļiem, kuri ilgojas pēc Baznīcas vienotības. „Viņa piemērs mūs mudina saprast, ka tikai pilnībā atdodoties Dieva gribai, cilvēks kļūst par Dieva plāna efektīvu līdzstrādnieku,” teica pāvests. Viņš piebilda, ka Dievs vēlas apvienot cilvēkus vienā ģimenē, vienā lielā kopienā, vienā Baznīcā.

Uzrunas noslēgumā Benedikts XVI sacīja: „Dārgie draugi, citu kristīgo konfesiju piederīgie, mums šie Kristus mācekļu vienības meklējumi ir liels izaicinājums. Tas, pirmkārt, liek līdzināties Kristus personai un ļaut, lai Viņš mūs aizvien vairāk pievelk pie sevis.”

I. Šteinerte / Vatikāna Radio