Benedikts XVI tikās ar Kamerūnas bīskapiem

Esam aicināti ar steigu visiem sludināt Evaņģēliju. Šis mandāts, ko Baznīca saņēma no Kristus, ir prioritāte, jo ļoti daudzi cilvēki gaida cerības un mīlestības vēsti, kas ļautu tiem iepazīt un iemantot patiesu brīvību – norādīja Benedikts XVI, tiekoties ar Kamerūnas bīskapiem. Uzrunā pāvests pievērsās bīskapu galvenajiem uzdevumiem, viņu attiecībām ar priesteriem, semināristu formācijai, konsekrēto personu un laju lomai Baznīcā, ģimenes vērtībām, liturģijai un trūkumcietēju atbalstam. Šī jau ir trešā reize, kad Kamerūna uzņem apustuļa Pētera pēcteci. Benedikta XVI vizītes mērķis – kā viņš pats paskaidroja – ir satikties ar Āfrikas kontinenta tautām, kas viņa sirdij ir ļoti dārgas, un nodot Baznīcas ganiem Āfrikai veltītās bīskapu sinodes darba dokumentu „Instrumentum laboris”.

Svētais tēvs atgādināja, ka visa Baznīca ir misionāra. Tomēr galvenā loma Evaņģēlija sludināšanas darbā pienākas bīskapam. Ticīgie gaida stiprinājumu no savas gana. Lai evaņģelizācijas darbs nestu augļus un, lai spētu atbildēt mūsdienu pasaules izaicinājumiem, vispirms pašiem Baznīcas ganiem jābūt savstarpēji „vienotiem dziļā komūnijā”. Bez tam, būtiska ir arī bīskapu cieša brālības saikne ar „galvenajiem un neaizvietojamiem līdzstrādniekiem” – priesteriem.

„Ja viņi savā bīskapā redz tēvu un brāli, kurš tos mīl, uzklausa, sniedz mierinājumu pārbaudījumos un pievērš uzmanību viņu cilvēciskajām un materiālajām vajadzībām, tad tiek iedrošināti izpildīt savu kalpojumu ar pilnu atdevi, svēti un auglīgi”– sacīja pāvests. Bīskapa vārdi un piemērs ir vērtīgs atbalsts priesteriem. Šādam atbalstam ir būtiska un noteicoša loma, lai savā kalpojumā centrālajā vietā priesteri nostādītu garīgo un sakramentālo dzīvi. Priesteris ir lūgšanas cilvēks. Garīgā un sakramentālā dzīve ir neizsmeļama bagātība gan viņam pašam, gan viņam uzticētajai tautai. Bīskaps ir tas, kurš nemitīgi palīdz priesterim to aizvien dziļāk atklāt un izdzīvot.

Benedikts XVI mudināja bīskapus īpaši būt modriem par to, lai priesteri un konsekrētās personas būtu uzticīgi savam aicinājumam. Lai viņu liecība būtu autentiska, nedrīkst pastāvēt nekādas pretrunas starp sludināšanu un ikdienas dzīves veidu. Līdz ar to, svarīgu vietu jāierāda semināristu formācijai. Āfrikā ir daudz kandidātu uz priesterību. Par to varam pateikties Dievam. Tomēr būtiska vērība jāpiegriež aicinājuma atpazīšanai. Tādējādi par prioritāti jāizvirza arī pašu audzinātāju un garīgo vadītāju izglītošana. Tiem jābūt spējīgiem sniegt priesterības kandidātiem „nopietnu cilvēcisku, garīgu un pastorālu formāciju”, palīdzot viņiem sasniegt vispusīgu briedumu un labi sagatavoties priestera dzīvei.

Uzrunā pāvests pauda gandarījumu par konsekrēto personu un laju, sevišķi, katehētu lielo ieguldījumu Baznīcas dzīvē Kamerūnā. Katehētu ieguldījumam evaņģelizācijas darbā bija un ir būtiska nozīme. „Pateicoties viņu darbam, notiek patiesa ticības inkulturācija. Tādēļ svarīga ir arī laju cilvēciskā, garīgā un intelektuālā formācija.” Bez tam, par prioritāti jākļūst „ģimenes evaņģelizācijai”. Benedikts XVI pauda gandarījumu par garīgo ganu darbību šajā laukā. Sekularizācijas laikmetā bīskapi un priesteri nenogurstoši aizstāv ģimenes pamatvērtības.

Pieskaroties liturģijas jautājumam, Svētais tēvs vēlēja, lai prieks, kas Āfrikā ļoti lielā mērā iezīmē liturģijas svinības, būtu nevis šķērslis, bet gan „līdzeklis dialoga veidošanai un komūnijai ar Kungu”. Baznīcai īpašu uzmanību jāpievērš arī trūcīgajiem. Bīskapa pienākums ir aizstāvēt nabagus un veicināt žēlsirdības darbu izplatību, savukārt, ticīgie ir aicināti apzināties, ka Baznīca ir īsta Dieva saime, ko vieno brāļu mīlestība. Kristiešiem sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā laukā pienākas vadīties saskaņā ar Baznīcas sociālo mācību, lai veidotu taisnīgāku pasauli – pasvītroja pāvests, uzrunājot Kamerūnas bīskapus.

J. Evertovskis / Vatikāna Radio