Esam aicināti ar steigu visiem sludināt Evaņģēliju. Šis mandāts, ko Baznīca saņēma
no Kristus, ir prioritāte, jo ļoti daudzi cilvēki gaida cerības un mīlestības vēsti,
kas ļautu tiem iepazīt un iemantot patiesu brīvību – norādīja Benedikts XVI, tiekoties
ar Kamerūnas bīskapiem. Uzrunā pāvests pievērsās bīskapu galvenajiem uzdevumiem, viņu
attiecībām ar priesteriem, semināristu formācijai, konsekrēto personu un laju lomai
Baznīcā, ģimenes vērtībām, liturģijai un trūkumcietēju atbalstam. Šī jau ir trešā
reize, kad Kamerūna uzņem apustuļa Pētera pēcteci. Benedikta XVI vizītes mērķis –
kā viņš pats paskaidroja – ir satikties ar Āfrikas kontinenta tautām, kas viņa sirdij
ir ļoti dārgas, un nodot Baznīcas ganiem Āfrikai veltītās bīskapu sinodes darba dokumentu
„Instrumentum laboris”.
Svētais tēvs atgādināja, ka visa Baznīca ir misionāra.
Tomēr galvenā loma Evaņģēlija sludināšanas darbā pienākas bīskapam. Ticīgie gaida
stiprinājumu no savas gana. Lai evaņģelizācijas darbs nestu augļus un, lai spētu atbildēt
mūsdienu pasaules izaicinājumiem, vispirms pašiem Baznīcas ganiem jābūt savstarpēji
„vienotiem dziļā komūnijā”. Bez tam, būtiska ir arī bīskapu cieša brālības saikne
ar „galvenajiem un neaizvietojamiem līdzstrādniekiem” – priesteriem.
„Ja viņi
savā bīskapā redz tēvu un brāli, kurš tos mīl, uzklausa, sniedz mierinājumu pārbaudījumos
un pievērš uzmanību viņu cilvēciskajām un materiālajām vajadzībām, tad tiek iedrošināti
izpildīt savu kalpojumu ar pilnu atdevi, svēti un auglīgi”– sacīja pāvests. Bīskapa
vārdi un piemērs ir vērtīgs atbalsts priesteriem. Šādam atbalstam ir būtiska un noteicoša
loma, lai savā kalpojumā centrālajā vietā priesteri nostādītu garīgo un sakramentālo
dzīvi. Priesteris ir lūgšanas cilvēks. Garīgā un sakramentālā dzīve ir neizsmeļama
bagātība gan viņam pašam, gan viņam uzticētajai tautai. Bīskaps ir tas, kurš nemitīgi
palīdz priesterim to aizvien dziļāk atklāt un izdzīvot.
Benedikts XVI mudināja
bīskapus īpaši būt modriem par to, lai priesteri un konsekrētās personas būtu uzticīgi
savam aicinājumam. Lai viņu liecība būtu autentiska, nedrīkst pastāvēt nekādas pretrunas
starp sludināšanu un ikdienas dzīves veidu. Līdz ar to, svarīgu vietu jāierāda semināristu
formācijai. Āfrikā ir daudz kandidātu uz priesterību. Par to varam pateikties Dievam.
Tomēr būtiska vērība jāpiegriež aicinājuma atpazīšanai. Tādējādi par prioritāti jāizvirza
arī pašu audzinātāju un garīgo vadītāju izglītošana. Tiem jābūt spējīgiem sniegt priesterības
kandidātiem „nopietnu cilvēcisku, garīgu un pastorālu formāciju”, palīdzot viņiem
sasniegt vispusīgu briedumu un labi sagatavoties priestera dzīvei.
Uzrunā
pāvests pauda gandarījumu par konsekrēto personu un laju, sevišķi, katehētu lielo
ieguldījumu Baznīcas dzīvē Kamerūnā. Katehētu ieguldījumam evaņģelizācijas darbā bija
un ir būtiska nozīme. „Pateicoties viņu darbam, notiek patiesa ticības inkulturācija.
Tādēļ svarīga ir arī laju cilvēciskā, garīgā un intelektuālā formācija.” Bez tam,
par prioritāti jākļūst „ģimenes evaņģelizācijai”. Benedikts XVI pauda gandarījumu
par garīgo ganu darbību šajā laukā. Sekularizācijas laikmetā bīskapi un priesteri
nenogurstoši aizstāv ģimenes pamatvērtības.
Pieskaroties liturģijas jautājumam,
Svētais tēvs vēlēja, lai prieks, kas Āfrikā ļoti lielā mērā iezīmē liturģijas svinības,
būtu nevis šķērslis, bet gan „līdzeklis dialoga veidošanai un komūnijai ar Kungu”.
Baznīcai īpašu uzmanību jāpievērš arī trūcīgajiem. Bīskapa pienākums ir aizstāvēt
nabagus un veicināt žēlsirdības darbu izplatību, savukārt, ticīgie ir aicināti apzināties,
ka Baznīca ir īsta Dieva saime, ko vieno brāļu mīlestība. Kristiešiem sociālajā, ekonomiskajā
un politiskajā laukā pienākas vadīties saskaņā ar Baznīcas sociālo mācību, lai veidotu
taisnīgāku pasauli – pasvītroja pāvests, uzrunājot Kamerūnas bīskapus.