Pāvests uzrunā savus sagaidītājus Jaundes lidostā

Benedikts XVI pateicās sagaidītājiem un izteica prieku, ka pirmoreiz kopš savas ievēlēšanas par Pētera pēcteci, viņš ir ieradies Āfrikas zemē. Pāvests apsveica kamerūniešus sakarā ar tuvojošos 50. gadskārtu, kopš valsts ir ieguvusi neatkarību. Svētais tēvs apliecināja prieku, ka sagaidītāju vidū ir dažādu kristīgo konfesiju un citu reliģiju pārstāvji. „Jūs skaidri liecināt par labo gribu un harmoniju, kas pastāv jūsu zemē,” viņš teica.

Benedikts XVI pastāstīja par savas vizītes mērķi: „Es nāku starp jums kā gans, nāku, lai stiprinātu savus brāļus un māsas ticībā. Šo lomu Kristus uzticēja Pēterim Pēdējo Vakariņu laikā un tā ir arī Pētera pēcteču loma. Kad Pēteris Vasarsvētkos Jeruzalemē sludināja ticību daudziem ļaudīm, to vidū atradās arī daži afrikāņi. Pirmajos kristietības gadsimtos par ticību liecināja daudzi šī kontinenta svētie. Svētais Ciprians, Monika, Augustīns, Atanāzijs ir tikai daži no tiem, kas ir ieņēmuši cildenu vietu Baznīcas vēsturē. Līdz pat mūsdienām daudzi misionāri un mocekļi ir liecinājuši par Kristu visā Āfrikā. Baznīca šeit ir svētīta vismaz ar 50 tūkstošiem ticīgo.” Pāvests piebilda, ka Pētera pēctecis nāk uz Āfriku, lai kopā ar viņiem svinētu dzīvību piešķirošo ticību Kristum, kas atbalsta un dod garīgo barību tik daudziem šī lielā kontinenta dēliem un meitām.

1995. gadā šeit, Jaundē, pāvests Jānis Pāvils II iepazīstināja ar pēcsinodālo pamudinājumu Ecclesia in Africa. Tas bija Romā notikušās Bīskapu Sinodes pirmās speciālās asamblejas darba auglis. Benedikts XVI pastāstīja, ka viņš šeit gatavojas iepazīstināt ar otrās speciālās asamblejas darba uzdevumiem, kas ietverti dokumentā Instrumentum Laboris. Asambleja notiks šī gada oktobrī Romā.

Turpinot uzrunāt savus sagaidītājus, Benedikts XVI teica, ka pat lielu ciešanu brīdī kristīgā vēsts vienmēr nes cerību. Kā spilgtu piemēru šai ziņā viņš minēja svētās Jozefīnes Bakhitas dzīvi. Tā liecina par cilvēka pārveidošanos, satiekot dzīvo Dievu.

Vēršoties pie kamerūniešiem, pāvests sacīja: „Āfrikā, tāpat kā daudzviet citur pasaulē, neskaitāmi vīrieši un sievietes ilgojas sadzirdēt cerības un mierinājuma vārdus. Reģionālie konflikti tūkstošiem cilvēku atstāj bez pajumtes. Daudzi kļūst bāreņi un atraitnes. Kontinentā, kurš pagātnē pieredzēja savu iedzīvotāju vardarbīgu izraušanu no savas zemes un pārdošanu verdzībā uz aizjūras kontinentiem, šodien atkal notiek tirgošanās ar cilvēkiem, jo īpaši ar neaizsargātām sievietēm un bērniem. Laikā, kad pasaulē trūkst pārtikas, ir notikusi finansu krīze un izmaiņas klimatā, Āfrika cieš pavisam nesamērīgi. Aizvien vairāk un vairāk tās ļaužu kļūst par upuriem badam, nabadzībai un slimībām. Baznīca atbalsta viņu saucienu pēc izlīgšanas, taisnības un miera. Tā atbalsta nevis jaunās ekonomiskās un politiskās apspiešanas formas, bet gan Dieva bērnu godības pilno brīvību. Tā atbalsta nevis tādus kultūras modeļus, kas ignorē nedzimušo tiesības, bet gan Dzīvības Evaņģēliju. Tā atbalsta nevis sāncensību starp etniskajām un reliģiskajām kopienām, bet gan taisnīgumu, mieru un prieku Dieva valstībā.”

Pāvests atzīmēja, ka šeit, Kamerūnā, kur vairāk nekā ceturtdaļa iedzīvotāju ir katoļi, Baznīca atrodas labvēlīgā situācijā, lai veiktu izlīgšanas, izglītošanas, garīgās un fiziskās atveseļošanas misiju. „Kamerūna ir patiesas cerības zeme,” turpināja Benedikts XVI, „un kā tādu to uztver daudzas citas zemes Āfrikas centrālajā daļā. Patvērumu šeit ir atraduši tūkstošiem bēgļu no kara plosītajām zemēm. Tā ir dzīvības zeme. Tās valdība aizstāv nedzimušo tiesības. Tā ir miera zeme. Ar dialoga palīdzību kopā ar Nigēriju tā ir atrisinājusi abu valstu disputu par Bakassi pussalu un parādījusi pasaulei, ka pacietīga diplomātija patiešām nes augļus. Tā ir jaunatnes zeme, kurā dzīvo gados jauni cilvēki, kas ir apveltīti ar vitalitāti un vēlēšanos celt taisnīgāku un mierīgāku pasauli. Ar pilnām tiesībām tā tiek saukta par „Āfriku miniatūrā”, jo tā ir mājvieta vairāk nekā diviem simtiem dažādu etnisko grupu, kas dzīvo saskaņā cita ar citu. Tas viss liek pateikties Dievam un Viņu slavēt.”

Pāvests apliecināja, ka viņš lūdzas, lai šeit un visā Āfrikā Baznīca pieaugtu svētumā, kalpošanā un izlīgšanā, taisnībā un mierā. Lai Bīskapu Sinodes otrās speciālās asamblejas darbs liktu iedegties liesmai, kas neļauj izdzist tām Gara dāvanām, kas ir izlietas pār Baznīcu Āfrikā.

Uzsākot savu ceļojumu pa Āfrikas zemēm Kamerūnu un Angolu, Svētais tēvs teica: „Es lūdzos par katru no jums, par jūsu ģimenēm, par jums mīļajiem cilvēkiem, un aicinu vienoties kopā ar mani lūgšanā par visiem šī plašā kontinenta ļaudīm. Lai Dievs svētī Kamerūnu! Lai Dievs svētī Āfriku!”

I. Šteinerte/Vatikāna radio