Vēstījumā biktstēviem pāvests izceļ Grēksūdzes sakramenta nozīmi
Lielajā Gavēnī pāvests nosūtīja vēstījumu Apustuliskās Penitenciērijas lielpenitenciāram,
kardinālam Frensisam Stefordam, kā arī viņa vadītās iestādes rīkoto ikgadējo kursu
dalībniekiem. Šie kursi ir paredzēti tiem, kas ikdienā piešķir grēksūdzes sakramentu
– tātad, biktstēviem. Šogad kursi notiek jau 20. gadu pēc kārtas un tos, kā vienmēr,
apmeklē daudzi klausītāji.
Pāvests vēstījumā izceļ grēksūdzes sakramenta nozīmi.
Tas palīdz veidot taisnīgu sirdsapziņu. Laikmetā, kad aizvien vairāk zūd grēka apziņa,
cilvēks savu vainu cenšas mazināt ar dažādiem nepietiekamiem līdzekļiem. Benedikts
XVI norāda, ka sirdsapziņas audzināšanai ir noderīgi vairāki garīgie un pastorālie
līdzekļi, to skaitā katehēze, homīlija, garīgā vadība, Izlīgšanas sakraments un Euharistijas
svinēšana.
Īpaši svarīga ir katehēze. Tāpat kā visi sakramenti, arī Grēksūdzes
sakraments prasa iepriekšēju sagatavošanos. Katehēze palīdz audzināt sirdsapziņu,
liekot tai labāk izprast grēka jēgu.
Savukārt, homīlija izglīto sirdsapziņu.
Šodien, pateicoties jaunajiem masu saziņas līdzekļiem, tā izskan ne tikai dievnama
iekšienē, bet arī ticīgo mājās.
Pāvests uzsvēra, ka šodien vairāk nekā jebkad
agrāk ir nepieciešami arī gudri un svēti garīgie vadītāji. Bikstēviem ir jārūpējas
ne tikai par ticīgo, bet arī par savu garīgo dzīvi.
Euharistijas svinībās ikreiz
tiek atgādināts, ka Kristus izlēja savas asinis par mūsu grēku piedošanu, tāpēc dalība
Svētajā Misē nozīmē pilnīgu tikšanos ar Tēva mīlestību uz katru no mums.
Benedikts
XVI aicināja biktstēvus būt par cienīgiem dievišķās mīlestības kalpiem un atbildīgiem
sirdsapziņas izglītotājiem. Pāvests cildināja svētā Jāņa Marijas Vianeja, jeb Arsas
prāvesta dzīves piemēru. Tieši šogad aprit 150 gadi, kopš viņš aizgāja mūžībā. Martiroloģija
grāmatā par Arsas prāvestu ir teikts, ka „vairāk nekā 40 gadus viņš apbrīnojamā veidā
vadīja sev uzticēto draudzi, sprediķojot, lūdzoties un dzīvojot grēku nožēlas garā.
Ik dienas viņš katehizēja bērnus un pieaugušos, piešķīra Izlīgšanas sakramentu tiem,
kas nožēloja grēkus. No Euharistijas viņš smēlās mīlestību un daudzus cilvēkus tuvināja
Dievam.”
Pāvests uzticēja biktstēvus Jaunavas Marijas aizbildniecībai. Šai
Gavēņa laikā viņa tiek godināta kā Kunga kalpone un Izlīgšanas Māte.